Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs! ^*

2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu. ^*

3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā. ^*

4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.

5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,

6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši, ^*

7 Ģebals, Ammons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.

8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela.) ^*

9 Dari tiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kišones upes. ^*

10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem. ^*

11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu, ^*

12 Kas sacīja: ņemsim jauko Dieva zemi sev par mantu. ^*

13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā. ^*

14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;

15 Tāpēc dzenā tos ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.

16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu. ^*

17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā. ^*

18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, Visaugstākais pār visu pasauli. ^*