Koraha bērnu dziesma uz arfas^a, dziedātāju vadonim. Cik mīlīgas ir Tavas mājvietas, ak Kungs Cebaot! ^*

2 Mana dvēsele iekārojās un ilgojās ļoti pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa priecājās par dzīvo Dievu. ^*

3 Putniņš ir atradis namu un bezdelīga savu ligzdu, kur tā savus bērnus izperē, - pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņš un mans Dievs. ^*

4 Svētīgi ir, kas Tavā namā dzīvo, tie Tevi slavē vienmēr. (Sela.) ^*

5 Svētīgi tie cilvēki, kas savu stiprumu meklē pie Tevis, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, ^*

6 Kas caur raudu ieleju staigājot to dara par avoksnainu^b zemi; un lietus to pušķo ar svētību. ^*

7 Tie iet no spēka^c uz spēku, tie parādās Dieva priekšā Ciānā. ^*

8 Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, atgriez ausis, ak Jēkaba Dievs. (Sela.) ^*

9 Dievs, mūsu priekšturamās^d bruņas, skaties un uzlūko Sava svaidītā vaigu. ^*

10 Jo viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas; man gribās labāk pie Dieva nama sliekšņa stāvēt, nekā mājot bezdievības dzīvokļos. ^*

11 Jo Dievs Tas Kungs ir saule un priekšturamās bruņas; Tas Kungs dod žēlastību un godu, Viņš neatrauj labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā. ^*

12 Kungs Cebaot, svētīgs ir cilvēks, kas uz Tevi paļaujas.