Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana. ^*

2 Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs. ^*

3 Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni. ^*

4 Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts sardze. ^*

5 ^aTu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā atzeļ,

6 Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst. ^*

7 Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

8 Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā. ^*

9 Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā nopūtas^b.

10 Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam^c. ^*

11 Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?

12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam. ^*

13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs. ^*

14 Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu. ^*

15 Iepriecini mūs saskaņā ar^d tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, saskaņā ar^e tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu. ^*

16 Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem. ^*

17 Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir! ^*