Kas sēž Visaugstākā patvērumā un mīt Visvarenā ēnā, ^*

2 Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stiprā pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos. ^*

3 Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra. ^*

4 Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām, ^*

5 Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida, ^*

6 No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.

7 Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.

8 Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts. ^*

9 Tu, Kungs, esi mans patvērums! Visaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.

10 Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies. ^*

11 Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem. ^*

12 Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi. ^*

13 Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus. ^*

14 “Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. ^*

15 Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt. ^*

16 Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu”. ^*