Dāvida dziesma. Svētī^a To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas ir manī, Viņa svēto vārdu.

2 Svētī^b To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.

3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas. ^*

4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām. ^*

5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis. ^*

6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti. ^*

7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus. ^*

8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības. ^*

9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. ^*

10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.

11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas. ^*

12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.

13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas. ^*

14 Jo Viņš zina, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi. ^*

15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā. ^*

16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst. ^*

17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem ^*

18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara. ^*

19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu. ^*

20 Svētiet^c To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi. ^*

21 Svētiet^d To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta. ^*

22 Svētiet^e To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Svētī^f To Kungu, mana dvēsele. ^*