Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem, ^*

2 Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu. ^*

3 Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela.) ^*

4 Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.

5 Lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela.) ^*

6 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi. ^*

7 Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.

8 Nedod, ak Kungs, bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela.) ^*

9 Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā. ^*

10 Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies. ^*

11 Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.

12 Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu. ^*

13 Tiešām, taisnie Tavam Vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.