Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus; ^*

2 Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu; ^*

3 Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām: ^*

4 “Kas nejēga, lai griežas šurp!” kas neprātīgs, uz to viņa saka: ^*

5 “Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi. ^*

6 Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!”

7 Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.

8 Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs. ^*

9 Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā. ^*

10 Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. ^*

11 Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi. ^*

12 Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi. ^*

13 Ģeķīga sieva ir aplama, pļāpīga, kas nezin nenieka. ^*a

14 Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās, ^*

15 Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās takās.

16 Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka: ^*

17 “Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!” ^*

18 Bet tas nemana, ka tur miroņi, un elles dziļumos viņas viesi! ^*