13
Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai. *
2 Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet viltnieku dvēsele jutīs vardarbībua. *
3 Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies. *
4 Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam. *
5 Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā. *
6 Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos. *
7 Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta. *
8 Ar bagātību var savu dzīvību izpirktb; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
9 Taisno gaisma spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo gaismeklis apdzisīs. *
10 Caur lepnību nāk strīdic vien, bet gudrība dara apdomīgus. *
11 Manta, kas ar nelietību nāk ies mazumād, bet kas to ar roku sakrāj, tas to vairo. *
12 Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks. *
13 Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies. *
14 Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem. *
15 Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes. *
16 Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus. *
17 Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina. *
18 Kas par mācību nebēdā, tam nāk nabadzībae un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā. *
19 Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība. *
20 Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
21 Nelaime vajāf grēciniekus, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
22 Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts. *
23 Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību. *
24 Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz. *
25 Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs. *