Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā. ^*

2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi. ^*

3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies. ^*

4 Tas Kungs visu ir darījis pēc Savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu. ^*

5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks. ^*

6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un ar Tā Kunga bijāšanu cilvēks izvairās no ļauna.

7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad Tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina. ^*

8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību. ^*

9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu. ^*

10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mute nedrīkst kļūdīties^a tiesā. ^*

11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā Viņa darbs. ^*

12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts. ^*

13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.

14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē. ^*

15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus. ^*

16 Gudrību iemantot, cik daudz labāk tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs. ^*

17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli. ^*

18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi ^*

19 Labāk ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.

20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas. ^*

21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu. ^*

22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība. ^*

23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu. ^*

24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina. ^*

25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē. ^*

26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sevi pašu; jo tāds savu muti atdara pret sevi pašu. ^*

27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degoša uguns. ^*

28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus. ^*

29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu. ^*

30 Kas ar acīm mirkšķina^b, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu; ^*

31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod. ^*

32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem. ^*

33 Kauliņi top mesti klēpī, bet Tas Kungs ir nolēmējs. ^*