Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; visi kas ar to ielīgsmojās, netaps gudri^a. ^*

2 Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību. ^*

3 Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās. ^*

4 Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā! ^*

5 Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ. ^*

6 Vairums cilvēku^b, kas savu labo sirdi slavē; bet uzticamu vīru, kas to atradīs? ^*

7 Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa! ^*

8 Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm. ^*

9 Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem? ^*

10 Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība. ^*

11 Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni. ^*

12 Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs. ^*

13 Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis. ^*

14 “Slikts, slikts!” saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās. ^*

15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas. ^*

16 “Atņem viņam drēbi, jo tas par svešinieku galvojis, un nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!” ^*

17 Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna akmeņu^c. ^*

18 Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem. ^*

19 Tenkotājs^d apkārt lienot izpauž^e, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda^f. ^*

20 Kas tēvu un māti lād, tā gaismeklis izdzisīs visdziļākā tumsā, ^*

21 Manta uz ko pirmāk ļoti steidzās, tās pašas gals nebūs svētīts^g. ^*

22 Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs. ^*

23 Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs. ^*

24 No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu! ^*

25 Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu. ^*

26 Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.

27 Dieva gaismeklis ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu. ^*

28 Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls. ^*

29 Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis. ^*

30 Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.^{h *}