Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem; ^*

2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.

3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina, ^*

4 Un ar gudrību^a pilda telpas ar visādu dārgu un jauku bagātību. ^*

5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā; ^*

6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam. ^*

7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos. ^*

8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.

9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.

10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks ir mazs^b. ^*

11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies? ^*

12 Ja tu saki: “Redzi, mēs to nezinām!” Vai tad Tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba? ^*

13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē; ^*

14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastarā diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga. ^*

15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;

16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšā; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē. ^*

17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp, ^*

18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas Viņa acīm neriebj, un Viņš Savu dusmību no tā nenovērš.

19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem! ^*

20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs. ^*

21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem. ^*

22 Jo piepeši nāks viņiem nediena; un kas var zināt, kas tos abus^c pazudinās^d?

23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi. ^*

24 Kas uz vainīgo saka: “Tev taisnība!” to cilvēki lād un ļaudis ienīst. ^*

25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.^{e *}

26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis. ^*f

27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu. ^*

28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām? ^*

29 Nesaki: “Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!” ^*

30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.

31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis. ^*

32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:

33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā; ^*

34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs. ^*