Kurp tavs draugs ir nogājis, tu visskaistākā starp sievām? Uz kuru pusi tavs draugs ir griezies, ka mēs līdz ar tevi viņu meklējam. ^*

2 Mans draugs ir nogājis savā dārzā, pie smaržīgām dobēm, pa dārzu pastaigāties un lilijas lasīt. ^*

3 Mans draugs ir mans un es esmu viņa, kas starp lilijām gana. ^*

4 Tu esi skaista, mana draudzene, tā kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, briesmīga kā karaspēki ar karogiem. ^*

5 Nogriez savas acis no manis, jo tās mani pārvarējušas. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileāda kalna. ^*

6 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas nāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga. ^*

7 Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega. ^*

8 Sešdesmit ir ķēniņienes un astoņdesmit liekas sievas un jaunavu pulks nav izskaitāms. ^*

9 Bet viena vienīga ir mans balodis, mana sirds skaidrā, vienīgā savai mātei, mīļākā savai dzemdētājai. Kad meitas viņu redz, tad tās viņu teic, ķēniņienes un liekās sievas viņu slavē. ^*

10 Kas tā tāda, kas spīd kā auseklis, skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem? ^*

11 Es nogāju riekstu dārzā, redzēt zaļos augļus pie upes, un lūkot, vai vīna koks zied un granātu koki plaukst. ^*

12 Es nesajutu, ka mana dvēsele mani bija pacēlusi uz manas slavētās tautas goda ratiem. ^*

13 Atgriezies, atgriezies, ak Sulamite! Atgriezies, atgriezies, ka mēs tevi varam skatīt. Ko jūs redzat pie Sulamites? Kā deja pie Mahānaīma^a. ^*