Kaut tu būtu mans brālis, kas zīdis manas mātes krūtis? Kad es tevi atrastu ārā, es tevi skūpstītu un netaptu nicināta.

2 Es tevi vadītu, es tevi vestu savas mātes namā, ka tu mani mācītu; tad es tev dotu dzert jauktu vīnu un no savu granātābolu sulas. ^*

3 Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj. ^*

4 Es jūs mīļi lūdzu, Jeruzālemes meitas, ko jūs uztrauciet un modiniet mīlestību, pirms tai pašai patīk? ^*

5 Kas tā tāda, kas nāk no tuksneša un atslienas uz savu draugu? Apakš ābeles es tevi esmu uzmodinājis; tur tava māte tevi ar sāpēm ir dzemdējusi, tur sāpes ir bijušas tavai dzemdētājai. ^*

6 Liec mani kā zīmogu pie savas sirds, kā gredzenu pie savas rokas! Mīlestība ir stipra kā nāve un viņas karstums ir varens kā elle; viņas liesmas ir degošas liesmas, Dieva liesmas. ^*

7 Lieli ūdeņi mīlestību nevar apdzēst, nedz upes to noslīcināt. Jebšu kas visu sava nama mantu gribētu dot par mīlestību, tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu. ^*

8 Mums ir viena maza māsa, kam krūšu vēl nav, - ko mēs ar savu māsu darīsim dienā, kad viņu precēs? ^*

9 Ja viņa ir mūris, tad mēs uz viņu uztaisīsim sudraba torni; ja viņa ir durvis, tad mēs tās sargāsim ar ciedru dēļiem. ^*

10 Es biju mūris un manas krūtis bija kā torņi; tad es viņa acīs atradu mieru.

11 Salamanam bija vīna dārzs BaālHamonā, šo vīna dārzu viņš izdeva sargiem, ikviens par viņa augļiem deva tūkstoš sudraba gabalus. ^*

12 Mans vīna dārzs, kas man pieder, ir manā priekšā. Tūkstoš sudraba gabali ir tev, Salaman! Bet divsimt ir viņa augļu sargiem. ^*

13 Tu, kas dārzos dzīvo, biedri tavu balsi ņem vērā, ļaujiet man to dzirdēt. ^*

14 Steidzies, mans draugs, un esi tā kā stirna vai kā jauns briedis pa smaržīgiem puķu kalniem. ^*