26
Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja:
2 “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.” *
3 Tad sapulcējās augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji augstā priestera namā, kam vārds bija Kajafa. *
4 Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu. *
5 Bet tie sacīja: “Tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.”
6 Un kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, *
7 Tad viena sievaa pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu, un tā lēja to uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot. *
8 Kad mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: “Kā labad šī izšķērdēšana?
9 Jo šo eļļu varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.” *
10 Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: “Kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi.
11 Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien pie jums. *
12 Jo, izliedama šo smaržīgo eļļu pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam. *
13 Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo evaņģēliju sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.” *
14 Tad viens no divpadsmit, kas tapa saukts Jūdas Iskariots, pie augstiem priesteriem nogājis, *
15 Sacīja: “Ko jūs man gribat dot, tad es jums Viņu nodošu?” Tie tam iedeva trīsdesmit sudraba gabalusb. *
16 Un no tā brīža tas meklēja izdevīgu laiku, ka Viņu nodotu. *
17 Bet pirmā neraudzētās maizes dienā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja uz Viņu: “Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām Pashā jēru ēst?” *
18 Bet Viņš sacīja: “Ejat pilsētāc pie kāda vīra un sakāt tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, Es turēšu pie tevis Pashā ar Saviem mācekļiem.” *
19 Un mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Pashā jēru.
20 Un kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,
21 Un sacīja tiem ēdot: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.” *
22 Un tie ļoti noskuma, un ikviens no tiem iesāka uz Viņu sacīt: “Kungs, vai es tas esmu?”
23 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Tas, kas ar Mani savu roku mērc bļodā, tas Mani nodos. *
24 Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet bēdasd, cilvēkam, caur ko Cilvēka Dēls top nodots! Tam būtu labāk, ka tasenemaz nebūtu dzimis.” *
25 Bet Jūdas, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: “Vai es tas esmu, Rabbi?” Viņš uz to sacīja: “Tu to saki.”
26 Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, un svētījis pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” *
27 Un Viņš paņēma biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā.
28 Jo šīs ir Manas asinis, jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas par grēku piedošanu. *
29 Bet Es jums saku, ka Es no šā laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.” *
30 Un pateicības dziesmu nodziedājuši, tie gāja ārā uz Eļļas kalnu. *
31 Tad Jēzus uz tiem saka: “Jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu un ganāmā pulka avis izklīdīs. *
32 Bet kad Es būšu augšāmcēlies, tad Es jūsu priekšā noiešu uz Galileju.” *
33 Bet Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kad tie arī visi pie Tevis apgrēcinātos, tad tomēr es nemūžam neapgrēcināšos.”
34 Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” *
35 Pēteris uz Viņu saka: “Jebšu man ar Tevi būtu jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt.” Tāpat arī visi mācekļi sacīja. *
36 Tad Jēzus nāk ar tiem uz vienu muižu ar vārdu Ģetzemane un saka uz mācekļiem: “Sēžaties šeitan, kamēr Es tur noeju un Dievu lūdzu.” *
37 Un Viņš ņēma līdz Pēteri un divus Cebedeja dēlusf un iesāka noskumties un baiļoties. *
38 Tad Viņš uz tiem saka: “Mana dvēsele ir ļoti noskumusig līdz nāvei; paliekat šeitan un esat ar Mani nomodā.” *
39 Un maķenīt pagājis Viņš krita uz Savu vaigu pie zemes, Dievu lūgdams un sacīdams: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris Man iet garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” *
40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam, un saka uz Pēteri: “Tā tad jūs nespējāt nevienu pašu stundu ar Mani būt nomodā!
41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” *
42 Viņš atkal, otrreiz nogājis, lūdza sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris Man nevar iet garām, ka Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts.” *
43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.
44 Un Viņš tos pameta, un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizih, tos pašus vārdus sacīdams. *
45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem, un uz tiem saka: “Guliet nu vēl un dusiet! Redzi, tā stunda ir klāt, un Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
46 Ceļaties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.” *
47 Un Viņam vēl runājot, redzi, tad nāca Jūdas, viens no divpadsmit un līdz ar to liels pulks ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un ļaužu vecajiem. *
48 Bet kas Viņu nodeva, tas tiem bija devis tādu zīmi un sacījis: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstāt.”
49 Un tūdaļ viņš pie Jēzus piegāja un sacīja: “Esi sveicināts, Rabbi!” un Viņu skūpstīja. *
50 Bet Jēzus uz to sacīja: “Draugs, kāpēc tu še esi?” Tad tie piegāja un pielika rokas pie Jēzus un To saņēma. *
51 Un redzi, viens no tiem, kas pie Jēzus bija, roku izstiepis, izvilka savu zobenu un cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. *
52 Tad Jēzus uz to saka: “Bāz savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu ņem, tie caur zobenu tiks nomaitāti. *
53 Jeb vai tev šķiet, ka Es nevarētu tagad Savu Tēvu lūgt, un Viņš Man nevarētu dot vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu? *
54 Kā tad raksti taptu piepildīti? Jo tam būs tā notikt.” *
55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: “Kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši. *
56 Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga. *
57 Bet tie Jēzu saņēma un To noveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. *
58 Bet Pēteris no tālienes Viņam sekoja līdz augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie sulaiņiem, lai redzētu, kā viss beigsiesi. *
59 Bet augstie priesteri un vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut; *
60 Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā *
61 Un sacīja: “Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.” *
62 Un augstais priesteris pacēlās un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?”
63 Bet Jēzus cieta klusu; un augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: “Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?” *
64 Jēzus uz to saka: “Tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.” *
65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši. *
66 Kā jums šķiet?” Bet tie atbildēja un sacīja: “Viņš nāvi pelnījis.” *
67 Tad tie Viņam spļāva vaigā un Viņu pliķēja; bet citi Viņu sita ar dūrēm, *
68 Un sacīja: “Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?”
69 Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena kalponej nāca pie viņa un sacīja: “Tu arīdzan biji ar Jēzu no Galilejas.” *
70 Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: “Es nezinu, ko tu runā.”
71 Un kad viņš vārtu priekšā bija izgājis, viņu redzēja cita (kalpone) un saka uz tiem, kas tur bija: “Šis arīdzan bija pie Jēzus no Nacaretes.” *
72 Un viņš atkal liedzās zvērēdams: “Es to Cilvēku nepazīstu.” *
73 Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo no tavas valodas to var noprast.”
74 Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un tūdaļ gailis dziedāja.
75 Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un ārā izgājis viņš gauži raudāja. *