27
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu. *
2 Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam. *
3 Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstiem priesteriem un vecajiem, *
4 Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.” *
5 Un sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās. *
6 Bet augstie priesteri sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.” *
7 Bet tie sarunājās un par tiem pirka podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8 Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai. *
9 Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem; *
10 Un tos devuši par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.” *
11 Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.” *
12 Un kad viņš no augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja. *
13 Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?” *
14 Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka zemes valdītājs ļoti brīnījās. *
15 Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja. *
16 Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.
17 Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?” *
18 Jo viņš zināja, ka tie Viņu no skaudības bija nodevuši.
19 Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo Taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.” *
20 Bet augstie priesteri un vecaji pārrunāja ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut. *
21 Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”
22 Tad Pilāts uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”
23 Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”
24 Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī Taisnā asinīm; raugāt paši!” *
25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.” *
26 Tad viņš tiem Barabu atlaida, bet Jēzu šaustīja un nodeva, ka taptu krustā sists. *
27 Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu pulku. *
28 Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli, *
29 Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” *
30 Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma niedri un sita Viņa galvu. *
31 Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists. *
32 Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam krustu nest. *
33 Un nonākuši vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,
34 Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert. *
35 Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.” *
36 Un tur tie sēdēja un sargāja Viņu.
37 Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. *
38 Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku. *
39 Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas *
40 Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.” *
41 Tāpat arī augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:
42 “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim. *
43 Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.” *
44 To Viņam arī slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti. *
45 Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. *
46 Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabahtani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?*
47 Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.” *
48 Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja. *
49 Bet citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”
50 Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēselia. *
51 Un redzi, priekškars Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa, *
52 Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšā. *
53 Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšāmcelšanās tie nāca svētā pilsētā un parādījās daudziem. *
54 Bet kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami zemestrīci un kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.” *
55 Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija sekojušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes. *
56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. *
57 Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis. *
58 Šis nogājis pie Pilāta izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja, tās dot. *
59 Un Jāzeps miesas ņēmis ietina smalkā audeklī, *
60 Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekšā kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja. *
61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, tās apsēdās kapam pretī. *
62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisīšanas dienas, augstie priesteri un farizeji pie Pilāta sapulcējās, *
63 Un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka Šis viltnieks vēl dzīvs būdams sacīja: “Pēc trim dienām Es gribu augšāmcelties.” *
64 Tāpēc pavēli, ka kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un pēdējā viltība būs sliktākab nekā pirmā.”
65 Bet Pilāts uz tiem sacīja: “Te jums ir sargi, ejat un sargājiet, kā zinādami.”
66 Tie nogāja un apsargāja kapu ar sargiem un aizzīmogoja akmeni. *