6
Tāpēc, atstāsima Kristus sākuma mācību, dosimies uz pilnību, neliksim atkal pamatu ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ar ticību uz Dievu, *
2 Ar mācību par kristību, par roku uzlikšanu, par miroņu augšāmcelšanos, par mūžīgu sodību. *
3 Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs to ļauj. *
4 Jo tas nevar būt, ka tie, kas vienreiz bijuši apgaismoti un baudījuši debesu dāvanas un daļu dabūjuši pie Svētā Gara, *
5 Un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus, *
6 Un atkāpjas, ka tie atkal varētu tapt atjaunoti uz atgriešanos no grēkiem, jo tie Dieva Dēlu sev atkal krustā sit un liek smieklā. *
7 Jo tā zeme, kas iedzer to daudzkārt līstošo lietu un nes derīgu zāli tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, tā dabū svētību no Dieva. *
8 Bet kas ērkšķus un dadžus nes, tā ir nederīga, un tai lāsts ir tuvu, un gals degšanā. *
9 Bet no jums, mīļie, mēs ceram ko labāku, un ka dzīsities pēc pestīšanas, lai gan mēs tā runājam. *
10 Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet. *
11 Bet mēs gribam, ka ikviens no jums parāda to pašu uzcītību uz cerības pilnību līdz galam; *
12 Lai jūs netopat kūtri, bet līdzinātosb tiem, kas caur ticību un pacietīgu gaidīšanu iemanto apsolīšanas. *
13 Jo kad Dievs Ābrahāmam apsolīšanu deva, un kad Viņš nevarēja pie nekāda lielāka zvērēt, tad Viņš zvērēja pie Sevis paša, *
14 Sacīdams: patiesi, Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. *
15 Un tā Ābrahāms pacietīgi gaidīdams to dabūja, kas bija apsolīts. *
16 Jo cilvēki zvēr pie kāda lielāka nekā viņi paši, un zvērēšana viņiem nobeidz visu strīdu un ir par apstiprināšanu. *
17 Tad nu Dievs, gribēdams apsolīšanas mantiniekiem Savu negrozāmoc padomu jo skaidri parādīt, zvērēdams vidū nācis; *
18 Ka mēs caur divām negrozāmāmd lietām - jo nevar būt, ka Dievs melotu - dabūtu stipru iepriecināšanu, mēs, kas steidzamies solīto cerību saņemt; *
19 Tā mums ir tā kā uzticīgs un stiprs dvēseles enkurs, kas ieķerās priekškara iekšpusē. *
20 Kur Jēzus kā priekštecis par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību. *