Saturs

Sv. apustuļa Pāvila pirmā grāmata Korintiešiem. 2. nodaļa.

Evaņģēlija mācība lai parādās Garā un spēkā, 4; miesīgs cilvēks svēto gudrību nesaprot, 11.

1. Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vai gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams.  1.17. Ap.darb 18.1. 1Jāņ 5.9.

2. Jo nedomāju, ka es jūsu starpā ko zinot, kā vien Jēzu Kristu un To pašu krustā sistu.  15.3. Gal 3.1. 6.14. (Kol 1.28.).

3. Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā.  Ap.darb 18.9. 2Kor 10.10. 11.30. Gal 4.13.

4. Un mana valoda un mana sludināšana nebija iekš mīkstiem cilvēku gudrības vārdiem, bet iekš Gara un spēka parādīšanas,  Rom 15.19. 1Tes 1.5.

5. Lai jūsu ticība nebūtu iekš cilvēku gudrības, bet iekš Dieva spēka.  1.18.24. 2Kor 4.7. Efe 1.19.

6. Bet mēs sludinājam, kas gan gudrība pie tiem pilnīgiem, bet kas nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst;  p.8. 1.20.26. Filip 3.15. Ebr 5.12-14.

7. Bet mēs sludinājam Dieva gudrību noslēpumā, to apslēpto, ko Dievs priekš pasaules laikiem ir nolēmis mums par godību.  Dāv.dz 51.8. Rom 16.25. Efe 3.9.

8. To neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja tie To būtu atzinuši, tad tie To godības Kungu nebūtu krustā situši.  Jāņ 16.3. Jēk 2.1.

9. Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas Viņu mīļo.  Jes 64.4.

10. Bet mums Dievs to ir parādījis caur Savu Garu; jo Tas Gars izmana visas lietas, arī Dieva dziļumus.  Dāv.dz 92.6. Dan 2.22. Jāņ 16.13. Rom 11.33. 2Kor 3.17.18. (Parād 2.24.).

11. Jo kurš cilvēks zin, kas ir iekš cilvēka, kā vien cilvēka gars, kas iekš tā ir? Tāpat arīdzan neviens nezin, kas ir iekš Dieva, kā vien Dieva Gars.  Jāņ 2.25.

12. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai zinām, ko Dievs mums ir dāvinājis.  Efe 2.2. Filem 6.

13. To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.  p.4. 2Pēt 1.16.21.

14. Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.  1.23. 15.44. Jāņ 3.10.11. Rom 8.7. Jēk 3.15.

15. Bet garīgais cilvēks visas lietas prot apspriest, bet par viņu neviens neprot spriest.  10.15. 1Jāņ 20.20.

16. Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, ka tas Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts.  Ījab 15.8. Jes 40.13. Efe 4.13.