Sv. apustuļa Pāvila pirmā grāmata Korintiešiem. ← 7. nodaļa. →
Par laulību, 1; par meitām un atraitnēm, 2-9; par neticīgu laulātu draugu, 12; par precēšanos un neprecēšanos, 25.
1. Bet par to, ko jūs man esat rakstījuši, saku: cilvēkam ir labi, sievas neaizskart; p.8.25.26. Mat 19.10. (1Moz 2.18.).
2. Bet lai maucība nenotiek, tad lai ikkatram ir sava sieva, un lai ikkatrai ir savs vīrs, Sak 5.17.
3. Vīrs sievai lai parāda pienākamu mīlestību; tā arīdzan sieva vīram. 2Moz 21.10.
4. Sievai nav vaļas par savu miesu, bet vīram; tā arī vīram nav vaļas par savu miesu, bet sievai. 1Moz 2.24. Efe 5.28.
5. Neatraujaties viens otram, kā tikai vienā prātā uz kādu laiku, lai jums vaļa ir Dievu lūgt; un nāciet atkal kopā, lai sātans jūs nekārdina, kad nevarat valdīties. p.2. 2Moz 19.15.
6. To saku, atvēlēdams un ne pavēlēdams.
7. Jo es gribētu, ka visi cilvēki tādi būtu, kā es; bet ikkatram ir sava dāvana no Dieva, vienam šāda, otram tāda. p.17. 12.11. Mat 19.11.12.
8. Bet es saku nelaulātiem un atraitnēm: labi tiem, ja tie paliek itin kā es. p.1. 9.5.
9. Bet ja tie nevar valdīties, tad lai iedodas laulībā: jo labāki ir iedoties laulībā, nekā degt kārībā. 1Tim 5.14.
10. Bet laulātiem pavēlu ne es, bet Tas Kungs, lai sieva neatšķiras no vīra. Mal 2.14. Mark 10.9.12.
11. Un ja tā arī būtu atšķīrusies, tad tai būs palikt bez laulības, vai salīgt ar vīru; un lai vīrs neatstumj sievu.
12. Bet tiem citiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tai ir pa prātam, dzīvot ar viņu, lai viņš to neatstumj. p.40. 1Tes 4.15.
13. Un ja sievai ir neticīgs vīrs, un tam ir pa prātam, dzīvot ar viņu, tā lai viņu neatstumj.
14. Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru, jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. Ap.darb 16.1. Rom 11.16. 1Tim 4.5.
15. Bet ja neticīgais atšķiras, tad lai tas atšķiras; brālis vai māsa šinīs lietās nav saistīti. Dievs mūs ir aicinājis uz mieru. Kol 3.15.
16. Jo ko tu, sieva, zini, vai tu vīru izglābsi? Jeb ko tu, vīrs, zini, vai tu sievu izglābsi? 1Tim 4.16. 1Pēt 3.1.
17. Tomēr kā kuram Dievs ir piešķīris, kā kuru Tas Kungs ir aicinājis, tā lai tas staigā, un tāpat es pavēlu visās draudzēs. p.7.20.24. 14.33. Rom 12.3.
18. Jo kas ir aicināts apgraizīts, tas lai neuzvelk priekšādu; ja kas ir aicināts iekš priekšādas, tas lai netop apgraizīts. Gal 5.2.
19. Apgraizīšana nav nekas, un priekšāda nav nekas, bet Dieva baušļu turēšana. Gal 5.6.
20. Kā kurš ir aicināts, tā lai viņš paliek.
21. Ja tu kalps būdams esi aicināts, nebēdā par to; bet ja tu vari tapt svabads, tad to jo labāki pieņem. 1Tim 6.1.2. (1Moz 40.14.).
22. Ja kas iekš Tā Kunga ir aicināts, kalps būdams, tas ir Tā Kunga svabadnieks; tāpat arīdzan, kas svabadnieks būdams, ir aicināts, tas ir Kristus kalps. Jāņ 8.36. Rom 6.18. Efe 6.6.
23. Jūs esat dārgi atpirkti; netopiet cilvēku kalpi. 6.20.
24. Ikkatram, brāļi, kā tas ir aicināts, tā tam būs palikt pie Dieva. p.17.20.
25. Bet par meitām man nav Tā Kunga pavēles; bet padomu dodu, kā no Tā Kunga žēlastību dabūjis, ka esmu uzticīgs. p.12.40. 2Kor 4.1. 8.10. 1Tim 1.12.
26. Tad nu man šķiet, tā esam labi tagadēja bēdu laika dēļ, ka cilvēkam labi, tāpat palikt. p.1.28.
27. Ja esi saderēts ar sievu, tad nemeklē atlaišanu; ja esi vaļā no sievas, tad nemeklē sievu.
28. Bet ja arī būsi laulībā iedevies, tad neesi grēkojis, un ja meita būs laulībā iedevusies, tad tā nav grēkojusi; bet tādiem pie miesas būs bēdas, bet es jūs gribētu saudzēt. 1Tim 4.3.
29. Bet to es saku, brāļi, laiks ir īss; tāpēc nu tie, kam sievas, lai ir, tā kā kad tiem nebūtu; Lūk 14.26.
30. Un tie, kas raud, lai ir kā kas neraud; un kas priecājās, kā kas nepriecājās, un kas pērk, kā kas to nepatur: Māc 1.2.
31. Un kas šo pasauli lieto, kā kas to nelieto; jo šīs pasaules būšana paiet. 1Jāņ 2.15-17.
32. Bet es gribu, ka jūs esat bez zūdīšanās. Kas nelaulāts, tas rūpējās par Tā Kunga lietām, kā tas Tam Kungam var patikt; (1Tim 5.5.).
33. Bet kas laulāts, tas rūpējās par pasaules lietām, kā tas sievai var patikt.
34. Tāda pat starpība ir starp sievu un meitu: nelaulātā rūpējās par Tā Kunga lietām, ka tā svēta būtu miesā un garā; bet laulātā rūpējās par pasaules lietām, kā tā vīram var patikt. 6.20.
35. Un to es saku jums pašiem par labu: ne, ka gribētu jums apmest valgu, bet ka jūs godīgi dzīvojiet un pie Tā Kunga turaties bez mitēšanās. 1Tim 3.4.
36. Bet ja kam šķiet, ka viņa meitai, kas pāri par gadiem, tas nepieklājoties, un ja tam tā vajag notikt, tad lai dara, ko gribēdams; viņš negrēko: lai tā laulībā iedodas.
37. Bet kas ir pastāvīgs savā sirdī, un kam vajadzības nav, bet ir vaļa, pēc sava paša prāta darīt, un to savā sirdī ir apņēmies, savu meitu paturēt nelaulātu, - tas dara labi.
38. Tad nu, kas laulībā izdod, tas dara labi, un kas laulībā neizdod, tas dara labāki.
39. Sieva caur bauslību ir sieta, kamēr viņas vīrs dzīvs; bet kad viņas vīrs ir miris, tad tai ir vaļa precēt kuru grib, tikai iekš Tā Kunga. 2Moz 34.15.16. Rom 7.2.
40. Bet viņa ir jo svētīga, ja viņa tāpat paliek, pēc mana padoma; bet man šķiet, ka man arīdzan ir Dieva Gars. p.25. 2Kor 10.7. 1Tim 5.14.