Pirmā Laiku grāmata. ← 11. nodaļa. →

Dāvida svaidīšana par ķēniņu. Jeruzālemes uzņemšana. Viņa varoņi.

1. Un viss Israēls sapulcinājās pie Dāvida Hebronē un sacīja: redzi, mēs esam tavi kauli un tava miesa.  2Sam 5.1.

2. Jau sen, kamēr Sauls bija par ķēniņu, tu Israēli esi izvadījis un ievadījis, un Tas Kungs, tavs Dievs, uz tevi sacījis: tev būs Manus Israēla ļaudis ganīt un tapt par valdnieku pār Maniem Israēla ļaudīm.  1Sam 18.5.6. 19.8.

3. Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa Hebronē, un Dāvids ar tiem derēja derību Hebronē Tā Kunga priekšā. Un tie svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēli, pēc Tā Kunga vārda caur Samuēli.  1Sam 16.13.

4. Tad Dāvids un viss Israēls nogāja uz Jeruzālemi (šī ir Jebusa), un tur Jebusieši bija tās zemes iedzīvotāji.

5. Un Jebusas iedzīvotāji sacīja uz Dāvidu: te tu netiksi iekšā. Bet Dāvids uzņēma Ciānas pili, - šī ir Dāvida pilsēta.  2Sam 5.6.

6. Tad Dāvids sacīja: kas pirmais Jebusiešus kaus, tas būs par virsnieku un lielkungu. Tad Joabs, Cerujas dēls, visupirmais tika augšā un palika par virsnieku.

7. Un Dāvids dzīvoja tai pilī, tāpēc to sauca par Dāvida pilsētu.

8. Un viņš uztaisīja to pilsētu visapkārt, no Millus iesākot visapkārt; bet Joabs pameta dzīvus, kas pilsētā atlikās.

9. Un Dāvids auga augumā un Tas Kungs Cebaot bija ar viņu.

10. Un šie ir Dāvida varoņu virsnieki, kas viņa valstībā stipri pie viņa turējās ar visu Israēli, viņu celt par ķēniņu pēc Tā Kunga vārda uz Israēli.  2Sam 23.8.

11. Un šis ir Dāvida varoņu skaits: Jošeb-Bašebets, Tahmona dēls, tas augstākais no tiem trīsdesmit; viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem, kamēr tos nokāva vienā reizē.

12. Un pēc viņa bija Eleazars, Dodus dēls, Ahoha dēla dēls, tas bija viens no tiem trim varoņiem.

13. Viņš bija pie Dāvida PasDamimā, kad Fīlisti tur bija sapulcējušies karā; un tur bija druvas gabals ar miežiem, un tie ļaudis bēga no Fīlistiem.

14. Tad tie nostājās pašā tīruma vidū un to aizstāvēja un kāva Fīlistus, un Tas Kungs deva lielu pestīšanu.

15. Un trīs no tiem trīsdesmit virsniekiem nogāja pie Dāvida uz to akmens kalnu Adulama alā. Un Fīlistu karaspēks bija apmeties Refaīm ielejā.

16. Un Dāvids bija to brīdi pils kalnā, un Fīlisti bija karavīrus ielikuši Bētlemē.

17. Un Dāvidam iekārojās un viņš sacīja: kas man dos ūdeni dzert no akas pie Bētlemes vārtiem?

18. Tad tie trīs izlauzās caur Fīlistu lēģeri un smēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, un ņēma un atnesa to pie Dāvida. Bet Dāvids to negribēja dzert, bet to izlēja Tam Kungam

19. Un sacīja: lai Dievs mani pasargā, ka es to būtu darījis un šo vīru asinis dzēris par viņu dzīvību, jo tie savu dzīvību netaupīdami to atnesuši; un viņš to negribēja dzert. To darīja šie trīs varoņi.

20. Un Abišajus, Joaba brālis, bija arī par virsnieku pār trim; un tas pacēla savu šķēpu un nokāva trīs simtus. Un tam bija slava starp tiem trim.  2Sam 23.18.

21. Starp šiem otriem trim viņš bija jo lielā godā, un viņš tiem bija par virsnieku, bet tos pirmajus trīs viņš nepanāca.

22. Benaja, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles, tas kāva divus stiprus Moabiešu lauvas, un nogāja un kāva vienu lauvu pašā alā sniega laikā.

23. Viņš nokāva arī vienu Ēģiptes vīru, vīru pieci olektis garu, un tam Ēģiptietim bija šķēps rokā kā riestava; bet šis tam piegāja ar zizli un izrāva to šķēpu no tā ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu.

24. To darīja Benaja, Jojadas dēls, un šis bija slavens starp tiem trim varoņiem.

25. Un viņš bija tas augstākais starp trīsdesmit, bet tos trīs (pirmajus) viņš nepanāca. Un Dāvids to iecēla par savu padomnieku.

26. Un karaspēka varoņi bija: Asahēls, Joaba brālis; Elhanans, Dodus dēls, no Bētlemes;  2Sam 21.19. 23.24.

27. Šammots no Haroras, Helecs no Pelonas;

28. Īrus, Ikeša dēls, no Tekoas; Abiēzers no Anatotas;

29. Sibbehajs, Hušata dēls, Ilajus, Ahoha dēls,

30. Maharajs no Netofas; Heleds, Baēnas dēls, no Netofas;

31. Itajus, Ribaja dēls, no Gibejas Benjamina bērnos; Benaja no Piratonas;

32. Hurajs no Gaāša upēm; Abiēls no Arbatas;

33. Asmavets no Baharumijas; Eliahbas, no Šaālbonas.

34. No Hašema bērniem no Ģizonas bija: Jonatāns, Šages dēls no Hararas;

35. Ahijams, Šakara dēls, no Hararas; Elifals, Ura dēls,

36. Hefers no Maheras; Ahijus no Pelonas;

37. Hecro no Karmela; Naērajus, Ezbaja dēls,

38. Joēls Nātana brālis; Mibhars, Hagrija dēls,

39. Celeķs no Amona; Naharajs no Berotas, bruņu nesējs Joabam, Cerujas dēlam;

40. Īrus, Itritas dēls, Gārebs, Itritas dēls,

41. Ūrija, tas Hetietis; Zabads, Ahlaja dēls,

42. Adinus, Šizas dēls, tas Rūbenietis, Rūbeniešu virsnieks, un pie viņa bija vēl trīsdesmit;

43. Hanans, Maāhas dēls, un Jošafats no Mitnitas;

44. Uzija no Ašteratitas; Šamus un Jeiels, Hotama dēli, no Aroēras;

45. Jediaēls, Šimrija dēls, un Joha, viņa brālis, no Ticas;

46. Eliēls no Mahavitas, un Jeribajus un Jošavijas, Elnaāma dēli; un Jitma no Moaba;

47. Eliēls un Obeds un Jaāsiēls no Mecobajas.