Pirmā Mozus grāmata. ← 9. nodaļa. →
Likumi, 3; derība un varavīksne, 8; vīns, 20; Kanaāna sods, 24; Noa mirst, 29.
1. Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja uz tiem: augļojaties un vairojaties un piepildiet zemi.
2. Lai no jums bīstas un baidās visi zemes zvēri un visi putni apakš debess, un viss, kas kust virs zemes, un visas zivis jūrā; - jūsu rokās tie ir doti.
3. Viss, kas kust un ir dzīvs, lai jums ir par barību, (it) kā to zaļo zāli, visu to Es jums esmu nodevis.
4. Tik vien miesu viņas dzīvībā, viņas asinīs, jums nebūs ēst. 3Moz 3.17. 5Moz 12.16. Ap.darb 15.29.
5. Un par jūsu dzīvības asinīm (Es) prasīšu, no visiem zvēriem tās gribu prasīt, un no cilvēku rokām, no ikviena rokas, kas ir viņa brālis, (Es) prasīšu cilvēka dzīvību. 2Moz 21.28.
6. Kas cilvēka asinis izlej, tā asinīm caur cilvēkiem būs tapt izlietām, jo Dievs cilvēku radījis pēc Sava ģīmja. Mat 26.52. Parād 13.10.
7. Bet jūs augļojaties un vairojaties un rodaties pulkiem virs zemes un vairojaties virs tās.
8. Un Dievs runāja uz Nou un uz viņa dēliem pie viņa, sacīdams:
9. Redzi, Es ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu dzimumu pēc jums,
10. Un ar ikvienu dzīvu dvašu, kas pie jums, ar putniem, lopiem un visām zemes dzīvībām pie jums; - proti ar visiem, kas no šķirsta izgājuši, ar visām zemes dzīvībām.
11. Un Es ceļu Savu derību ar jums: un neviena miesa vairs netaps izdeldēta ūdensplūdos, un plūdi vairs nemaitās zemi. Jes 54.9.
12. Un Dievs sacīja: šī ir tā derības zīme, ko Es dodu starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām, kas pie jums, uz mūžīgiem laikiem.
13. Savu varavīksni padebešos Es esmu licis, un tā būs derības zīme starp Mani un starp zemi.
14. Un kad Es padebešus vadīšu pār zemi un varavīksne padebešos rādīsies,
15. Tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā. Un ūdensplūdi vairs nenāks, samaitāt nevienu miesu.
16. Tad nu varavīksne būs padebešos, un to uzskatīdams Es pieminēšu to mūžīgo derību starp Dievu un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā, kas ir virs zemes.
17. Un Dievs sacīja uz Nou: šī ir tā derības zīme, ko esmu iecēlis starp Mani un ikvienu miesu, kas virs zemes.
18. Un Noas dēli, kas no šķirsta izgāja, bija Šems un Hams un Jafets, un Hams ir Kanaāna tēvs.
19. Šie trīs ir Noas dēli, un no šiem ir visi zemes iedzīvotāji.
20. Un Noa sāka zemi kopt un stādīt vīna dārzu.
21. Un viņš dzēra no vīna un piedzērās un gulēja atsedzies sava dzīvokļa vidū.
22. Un Hams, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva plikās miesas un pasacīja to saviem diviem brāļiem ārā.
23. Tad Šems un Jafets ņēma drēbes un lika tās abi uz saviem pleciem, un ačgārni ejot tie apsedza sava tēva plikās miesas, un bija savu vaigu nogriezuši, ka sava tēva plikās miesas neredzēja.
24. Un Noa uzmodās no sava vīna un dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls viņam bija darījis,
25. Un sacīja: nolādēts lai ir Kanaāns: tam būs būt savu brāļu kalpu kalpam.
26. Un viņš sacīja: svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
27. Lai Dievs vairo Jafetu, un lai tas mājo Šema dzīvokļos, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
28. Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīssimt un piecdesmit gadus.
29. Tad visas Noas dienas bija deviņsimt un piecdesmit gadi; un viņš nomira.