Pirmā Samuēla grāmata. ← 3. nodaļa. →
Samuēls paliek par pravieti Ēlis un visu ļaužu priekšā.
1. Un tas jauneklis Samuēls kalpoja Tam Kungam Ēlis priekšā, un Tā Kunga vārds bija dārgs tanī laikā, un parādīšanas notika reti.
2. Un notikās tai laikā, kad Ēlis savā vietā gulēja, (un viņa acis jau sāka tumšas mesties, ka tas nevarēja redzēt),
3. Un tas Dieva lukturis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja Tā Kunga namā, kur Dieva šķirsts bija.
4. Tad Tas Kungs Samuēli sauca, un šis sacīja: redzi, še es esmu,
5. Un skrēja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis. Un viņš sacīja: es tevi neesmu saucis, ej atkal gulēt. Un tas gāja un apgūlās.
6. Tad Tas Kungs Samuēli atkal sauca. Un Samuēls cēlās un gāja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis. Viņš sacīja: es tevi neesmu saucis, mans dēls, ej atkal gulēt.
7. Bet Samuēls vēl nepazina To Kungu un Tā Kunga vārds tam vēl nebija parādīts.
8. Tad Tas Kungs Samuēli atkal sauca trešu lāgu. Un tas cēlās un gāja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, tu mani esi saucis. Tad Ēlis noprata, ka Tas Kungs to jaunekli sauca.
9. Un Ēlis sacīja uz Samuēli: ej gulēt, un kad tevi sauks, tad saki: runā Kungs, jo Tavs kalps klausās. Un Samuēls gāja un apgūlās savā vietā.
10. Tad Tas Kungs nāca un nostājās un sauca kā papriekš: Samuēl, Samuēl! Un Samuēls sacīja: runā, jo Tavs kalps klausās.
11. Un Tas Kungs sacīja uz Samuēli: redzi, Es ko darīšu iekš Israēla, ka visiem, kas to dzirdēs, abās ausīs skanēs. 2Ķēn 21.12. Jer 19.3.
12. Tanī dienā Es pret Ēli visu izdarīšu, ko pret viņa namu esmu runājis: Es to sākšu un arī pabeigšu. 2.31.
13. Jo Es tam esmu ziņu devis, ka Es soģis būšu pār viņa namu mūžīgi tā nozieguma dēļ, ka viņš zinājis, kā viņa bērni sev lāstus krājās, un tiem to nav liedzis. 2.27.
14. Un tādēļ Es Ēlis namam esmu zvērējis, ka Ēlis nama noziegums nemūžam netaps salīdzināts ne caur kaujamiem, ne caur ēdamiem upuriem.
15. Un Samuēls gulēja līdz rītam, un tad viņš atvēra Tā Kunga nama durvis, bet Samuēls bijās šo parādīšanu Ēlim stāstīt.
16. Tad Ēlis Samuēli aicināja un sacīja: Samuēl, mans dēls. Un tas atbildēja: redzi, še es esmu.
17. Un viņš sacīja: kas tas par vārdu, ko Viņš uz tevi runājis? Neslēp jel to man; lai Dievs tev šā un tā dara, ja tu man vienu vārdu apslēpsi no visiem, ko Viņš uz tevi runājis.
18. Tad Samuēls tam stāstīja visus tos vārdus un tam nekā neapslēpa. Un tas sacīja: Viņš ir Tas Kungs, lai Viņš dara, ko Viņš pats redz labu esam.
19. Un Samuēls uzauga, un Tas Kungs bija ar viņu, un Viņš nevienam no Saviem vārdiem nelika zemē krist. 2.21.26.
20. Un viss Israēls no Dana līdz Bēršebai atzina, ka Samuēls bija Tā Kunga uzticīgais pravietis. Soģ 20.1.
21. Un Tas Kungs vēl parādījās Šīlo, jo Tas Kungs parādījās Samuēlim Šīlo caur Tā Kunga vārdu.