Saturs

Sv. apustuļa Pāvila pirmā grāmata Timotejam. 5. nodaļa.

Kā Timotejs lai turas iekš draudzes pret veciem un jauniem, vīriem un sievām, 1; par atraitnēm, 4; par vecajiem, 17.

1. Vecu nerāj, bet pamāci kā tēvu, jaunākus kā brāļus,  3Moz 19.32. Mat 23.8.

2. Vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas, iekš visas šķīstības.  p.22. 4.12. Rom 16.13.

3. Godā atraitnes, kas ir īsteni atraitnes.  p.5.9.16.

4. Bet ja kādai atraitnei ir bērni jeb bērnu bērni, tādas lai papriekš mācās savā pašu namā dievbijīgi dzīvot un atlīdzināt, ko no vecākiem dabūjušas; jo tas ir labi un patīkami Dieva priekšā.  Mark 7.10.

5. Bet kura ir īsta atraitne un itin viena palikusi, tā savu cerību likusi uz Dievu un paliek lūgšanās un Dieva piesaukšanās naktīm dienām.  Jer 49.11. Lūk 2.37. 1Kor 7.32.

6. Bet kura uz kārību dzenās, tā dzīva būdama ir nomirusi.  p.11. Mat 8.22. Parād 3.1.

7. Un to pavēli, lai tās turas bezvainīgi.  p.14. 4.11.

8. Bet ja kas savus piederīgos un visvairāk savu saimi neapgādā, tas ticību ir aizliedzis un ir sliktāks par neticīgu.  p.4. 3.5. 2Tim 3.5.

9. Atraitne lai top izvēlēta ne jaunāka kā sešdesmit gadus, kas bijusi viena vīra sieva.  3.2.11. Rom 16.1.

10. Kurai labu darbu liecība top dota, ja tā bērnus uzaudzinājusi, ja tā labprāt svešiniekus uzņēmusi, ja tā svētiem kājas mazgājusi, ja tā apbēdinātiem palīgā nākusi, ja tā pēc ikviena laba darba dzinusies.  2.15. 3.7. Lūk 7.44. Jāņ 13.14. Ebr 13.2.

11. Bet jaunākas atraitnes atmet; jo kad tās vēlīgas(pārgalvīgas) tapušas - Kristum pretī, tad tās grib iet pie vīra,

12. Un tām ir vaina, ka tās to pirmo ticību pārlauzušas.  p.8. (1Kor 7.34.).

13. Turklāt arīdzan tās ir slinkas, mācās apkārt iet pa mājām; un ne vien slinkas, bet arīdzan plukšķes, nedarbus darīdamas, runādamas, kas neklājās.  Sak 7.11. 10.19. 2Tes 3.11.

14. Tad nu es gribu, ka tās jaunās iet pie vīra, bērnus dzemdē, namu valda un pretiniekam nedod nekāda iemesla uz nievāšanu.  p.10. 2.15. 3.7. 1Kor 7.9.39.40. Tit 2.8.

15. Jo citas jau ir griezušās sātanam pakaļ.  1.6. 6.21.

16. Ja kādam ticīgam jeb kādai ticīgai ir atraitnes, tad lai tie tām nāk palīgā, un lai draudze netop apgrūtināta, ka tā tām īstenām atraitnēm var nākt palīgā.  p.4.5.8.

17. Vecajus, kas labi valda, turi divkārtīgā godā, visvairāk tos, kas strādā iekš vārda un mācīšanas.  1Tes 5.12. Ebr 13.17. (1Pēt 5.1. Rom 12.8.).

18. Jo raksts saka: vērsim, kas labību izmin, tev nebūs aizsiet purnu, un: strādniekam sava alga pienākas.

19. Pret vecaju neuzņem sūdzības bez diviem vai trim lieciniekiem.  Jāņ 8.17. 2Kor 13.1. Ebr 10.28.

20. Tos, kas apgrēkojās, pārmāci visu priekšā, lai arī tie citi bīstas.  5Moz 17.13. Gal 2.14. Efe 5.11.

21. Es piekodināju Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu šās lietas turi, neko nedarīdams ne pēc ienaida, ne pēc draudzības.  6.14. Mat 25.31. 1Kor 11.10. 2Tim 4.1.

22. Rokas nevienam neuzliec ātri, un nepinies ar svešiem grēkiem; sevi pašu glabā šķīstu.  p.2. 3.10. 4.14.

23. Un nedzer vairs ūdeni vien, bet ņem maķenīt vīna, tavas pasirds(kuņģa) labad un tavas dažādas vājības dēļ.  Dāv.dz 104.14.15. Kol 2.3.

24. Citu cilvēku grēki jau zināmi, pirms tie vēl priekš tiesas nāk; bet citu ļaužu grēki pēc top zināmi.  Gal 5.19. Efe 5.13.

25. Tāpat arī labie darbi jau ir zināmi; un kas vēl nav, tie nevar palikt apslēpti.  Mat 5.14. Gal 5.22.