Sv. apustuļa Pāvila otra grāmata Korintiešiem. ← 1. nodaļa. →
Pāvila prieks, 3; un nāves bēdas, 8; par viņa nākšanu uz Korintu, 15.
1. Pāvils, caur Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, un Timotejs tas brālis, Dieva draudzei, kas ir Korintū, un visiem svētiem pa visu Ahaju: 1Kor 1.1. 16.10.11.15. Gal 1.1. Filip 1.1.
2. Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus. 1Kor 1.3. Gal 1.3.
3. Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, Tas apžēlošanas Tēvs un visas iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, 11.31. Lūk 6.36. Rom 15.5. Efe 1.3.
4. Ka mēs tos, kas ir visādās bēdās, varam iepriecināt ar to iepriecināšanu, ar ko mēs paši no Dieva topam iepriecināti. 7.6. Dāv.dz 94.19.
5. Jo, ka Kristus ciešanas pie mums vairojās, tāpat arī mūsu iepriecināšana caur Kristu vairojās. 4.10. Kol 1.24.
6. Bet kad mēs topam apbēdināti, taču tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu, kas spēcīga rādās to pašu bēdu paciešanā, ko arī mēs ciešam. Vai, kad mēs topam iepriecināti, tad tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu. Un mūsu cerība par jums ir stipra. 4.15. Filip 1.29.30.
7. To zinām, ka itin kā jums ir daļa pie ciešanas, tāpat arī pie iepriecināšanas.
8. Jo negribam jums slēpt, brāļi, savas bēdas, kas mums notikušas Āzijā, ka mēs pārlieku bijām apgrūtināti, vairāk nekā mēs spējām, tā ka jau vairs necerējām dzīvot. Ap.darb 19.22. 27.20. 1Kor 10.13. 15.32.
9. Bet mēs paši pie sevis nopratām, ka mums bija jāmirst, lai nepaļaujamies uz sevi pašiem, bet uz Dievu, kas miroņus uzmodina; Rom 4.17.
10. Tas mūs no tādas nāves ir izrāvis un izrauj; uz Viņu ceram, ka Tas mūs arī vēl izraus. Ījab 5.19. 2Tim 3.11. 4.18.
11. Arī caur jūsu piepalīdzību ar lūgšanām par mums, lai par to mums notikušo žēlastību arī notiek no daudz ļaudīm daudz pateikšanas par mums. 4.15. Efe 6.18.19. 1Tes 5.25.
12. Jo šī ir mūsu slava, mūsu zināmas sirds liecība, ka mēs iekš vientiesības un Dieva skaidrības, ne iekš miesīgas gudrības, bet iekš Dieva žēlastības esam turējušies pasaulē un visvairāk pret jums. 2.17. 1Kor 1.17. 2.4.13. 1Tes 2.10. Ebr 13.18. Jēk 3.15.
13. Jo mēs cita nekā jums nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt, jeb arī saprotat; un es ceru, ka jūs arī pavisam sapratīsiet:
14. Tā kā jūs kaut cik mūs jau esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, itin kā arī jūs esat mūsu gods Tā Kunga Jēzus dienā. 3.1. Filip 2.16. 1Tes 2.19.
15. Un tādā uzticībā es jau papriekš gribēju pie jums nākt, ka jūs atkal dabūtu kādu žēlastību, Rom 2.11. 1Kor 16.5.
16. Un caur jums iet uz Maķedoniju un atkal no Maķedonijas nākt pie jums, un no jums pavadīts tapt uz Jūdu zemi. 1Kor 16.6.
17. Vai tad nu to apņemdamies neapdomīgi esmu darījis? Jeb vai pēc miesas prāta to apņemos, ko apņemos, ka pie manis būtu “jā, jā” arī “nē, nē”? 1Kor 4.18.19. Jēk 5.12.
18. Bet Dievs ir uzticīgs, ka mūsu vārdi uz jums nav bijuši jā un nē. 1Kor 1.9.
19. Jo Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas jūsu starpā caur mums ir sludināts, caur mani un Silvanu un Timoteju, nebija jā un nē, bet jā ir bijis iekš Viņa; 1Tes 1.1. Parād 3.14.
20. Jo cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir iekš Viņa jā un iekš Viņa Āmen, Dievam par godu caur mums. 2Ķēn 2.10. Rom 15.7.8.
21. Bet Tas, kas mūs un jūs stiprina iekš Kristus, un kas mūs ir svaidījis, Tas ir Dievs; 1Jāņ 2.27.
22. Tas mūs arī ir apzieģelējis un devis Tā Gara ķīlu mūsu sirdīs. 5.5. Rom 8.23. Efe 1.13.14.(Jāņ 6.27.).
23. Bet es Dievu piesaucu par liecinieku savai dvēselei, ka es tādēļ vien vēl neesmu nācis uz Korintu, ka es jūs saudzētu. 11.31. 12.20.21. Rom 1.9.
24. Ne tā kā mēs valdām par jūsu ticību, bet mēs esam jūsu prieka palīgi; jo jūs stāvat ticībā. 4.5.Mat 23.8. Filip 1.25. 1Pēt 5.3.