Sv. apustuļa Pāvila otra grāmata Korintiešiem. ← 3. nodaļa. →
Vecās un jaunās derības godība.
1. Vai tad mēs atkal iesākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums arīdzan tā kā citiem vajag ieteikšanas grāmatas uz jums, vai teikšanas grāmatas no jums? 2.17. 5.12. 11.13.
2. Jūs esat mūsu grāmata, rakstīta mūsu sirdīs, zināma un lasāma visiem cilvēkiem. 1Kor 9.1.2.3.
3. Jo jūs esat zināmi, ka esat Kristus grāmata, sataisīta caur mūsu amatu, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmeņu galdiem, bet uz sirds miesīgiem galdiem. 2Moz 24.12. Sak 7.3. Jer 31.33. Eceh 11.19. 3Jāņ 13.
4. Un tāda uzticība mums ir caur Kristu uz Dievu: Efe 2.18. 1Pēt 1.21.
5. Ne ka mēs no sevis pašiem esam derīgi, ko laba domāt tā kā no sevis pašiem; bet ka esam derīgi, tas ir no Dieva; 2.16. Rom 15.18. (Filip 2.15.).
6. Tas mūs arī ir darījis derīgus, kalpot jaunai derībai, ne raksta zīmei, bet Garam; jo raksta zīme nokauj, bet Gars dara dzīvu. 5.18. Jāņ 6.68. Rom 7.4.6-8. Gal 3.21. 1Tim 1.12.
7. Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Israēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd: p.13. 2Moz 34.1. 29.30.
8. Kā lai nebūtu jo vairāk spožuma Gara amatam? Gal 3.2.5.
9. Jo ja pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir taisnošanas amatam pārpārim. 5.18.21. Gal 3.10.
10. Šo uzlūkojot ir tā kā bez spožuma tas, kam spožums bijis, tā jo pārlieku lielā spožuma dēļ.
11. Jo ja tam, kam bija zust, bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam, kas pastāv. p.7. Ebr 7.21.
12. Tāpēc ka mums ir tāda cerība, tad runājam ar lielu drošību. p.4.8. 6.11.
13. Un ne tā, kā Mozus, kas apsegu lika uz savu vaigu, lai Israēla bērni nemanītu, uz ko zīmējās tas (spožums,) kam bija zust. p.14. 2Moz 34.33. Rom 10.4.
14. Bet viņu sirdis ir apcietinātas; jo līdz šai dienai viņiem veco derību lasot tas pats apsegs paliek un netop atsegts, jo tas zūd caur Kristu. Jes 6.10. 29.11.12. Rom 11.25.
15. Bet līdz šai dienai, kad Mozus top lasīts, apsegs karājās priekš viņu sirdīm.
16. Tomēr kad viņi atgriežas pie Tā Kunga, tad tas apsegs top noņemts.
17. Bet Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība. Jāņ 8.36. 1Kor 15.45. 1Jāņ 5.7.
18. Bet nu mēs visi atsegtā vaigā skatīdami Tā Kunga spožumu kā spieģelī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu, tā kā no Tā Kunga Gara. p.12.13. 4.4. Rom 8.29. 1Kor 13.12.