Sv. apustuļa Pāvila otrā grāmata Timotejam. ← 2. nodaļa. →
Par uzticīgu amata kopšanu un paciešanos bēdās, 1; par viltīgām mācībām un nelietīgām valodām, 16.
1. Tad nu, mans dēls, topi spēcīgs iekš tās žēlastības, kas ir iekš Kristus Jēzus. 1.2. 1Kor 16.13.
2. Un ko tu no manis esi dzirdējis caur daudz lieciniekiem, to māci uzticīgiem cilvēkiem, kas būs derīgi arī citus mācīt. 1.13. 1Tim 3.2. 6.12.
3. Tad tu nu ciet līdz to ļaunumu kā labs Jēzus Kristus karavīrs. 1.8. 4.5. 1Tim 6.12.
4. Neviens karavīrs netinās ar citiem dzīves darbiem, lai var patikt tam, kas viņu uz karu derējis. 1Kor 9.25.
5. Un jebšu kas cīnās tas nedabūs kroni, ja nebūs pareizi cīnījies. 4.7.8. 1Kor 9.26.
6. Zemniekam, kas zemi strādā, būs pirmajam dabūt no tiem augļiem. 1Kor 9.27.
7. Ņem vērā, ko es saku, lai Tas Kungs tev dod saprašanu visās lietās. 1Laik 23.12. Sak 2.6.
8. Turi piemiņā Jēzu Kristu, kas no miroņiem uzmodināts, no Dāvida dzimuma pēc mana evaņģēlija. Rom 1.13. 1Kor 15.4.20.
9. Viņa dēļ es ļaunumu ciešu līdz pat saitēm kā ļaundarītājs; bet Dieva vārds nav saistīts. 1.12. Lūk 22.37. Ap.darb 28.30.31. 1Pēt 4.15.16. Filem 10.
10. Tāpēc es visu panesu izredzēto dēļ, lai arī tie debess prieku dabū iekš Kristus Jēzus ar mūžīgu godību. 2Kor 1.6. Kol 1.24. Filip 2.17. Parād 17.14.
11. Tas ir patiesīgs vārds; jo ja mēs līdz mirstam, tad arī līdz dzīvosim; Rom 6.5. Filip 3.10. 1Tim 4.9.
12. Ja panesam, tad arī līdz valdīsim; ja mēs aizliedzam, tad Viņš arīdzan mūs aizliegs; Mat 10.33. Rom 8.17.
13. Ja mēs esam neuzticami, Viņš paliek uzticams, Viņš Sevi pašu nevar aizliegt. Rom 3.3.
14. To piemini, apliecinādams Tā Kunga priekšā, lai tie nestrīdas vārdu dēļ; jo tas neder nekam, kā vien klausītājus sajaukt. 4.1. 1Kor 11.16. 1Tim 6.4. Tit 3.9.
15. Centies, sevi pašu Dievam derīgu priekšā stādīt, kā strādnieku, kam nav jākaunas, un kas tos patiesības vārdus pareizi izdala. Lūk 12.42. 2Kor 6.7. 1Tim 4.6. Tit 2.7.8.
16. Bet no tām nesvētām tukšām valodām atraujies; jo tie bezdievību vairot vairos, p.23.
17. Un viņu vārdi izplešas plašumā tā kā sērga; starp tiem ir Himenejs un Filēts, 3.13. 1Tim 1.20.
18. Kas no patiesības ir nomaldījušies, sacīdami, augšāmcelšanos jau esam notikušu, un pārgroza dažiem ticību. 1Kor 15.19. (Ev.2.5.6.) 1Tim 1.6. 6.21.
19. Bet stiprais Dieva pamats pastāv, kam ir šis zieģelis: “Tas Kungs savējos pazīst,” - un: “Lai atstājās no netaisnības ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauc.” Mat 7.22. 16.18. Jāņ 10.14. 1Kor 1.2. 3.11. (Parād 7.3.).
20. Bet lielā namā ne vien ir zelta un sudraba trauki, bet arī koka un māla trauki, un citi godam, bet citi negodam. Ezr 5.14.
21. Ja tad nu kāds ir šķīstījies no šiem, tad tas būs trauks par godu, svētīts un Tam Kungam derīgs, uz ikvienu labu darbu sataisīts. 3.17. Sak 25.4. 2Kor 6.17. Efe 2.10. (Tit 2.14. 3.8.14.).
22. Bēdz no jaunības kārībām, dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, pēc miera ar tiem, kas To Kungu piesauc no šķīstas sirds. 1Tim 1.5. 4.12. 6.11.
23. Bet jautāšanas, kas ir ģeķīgas un bez pamācīšanas, tās atmet, zinādams, ka tās tikai strīdu dzemdina. p.14.16. Tit 1.14.
24. Bet Tā Kunga kalpam nepienākas strīdēties, bet lēnīgam būt pret visiem, un tādam, kas māk mācīt un ļaunu panest; Rom 15.1. 1Tim 3.3. Tit 1.7.9. (Parād 2.2.).
25. Kas ar laipnību pretiniekus māca, vai Dievs jel kad tiem nedotu atgriezties pie patiesības atzīšanas; Ap.darb 11.18. 1Tim 4.3.
26. Un vai jel tie neuzmostos no velna valga, no kā tie savaldzināti uz viņa prātu. 4.5. 1Kor 15.34. 1Tim 3.7. 1Pēt 4.2.