Saturs

Sv. apustuļa Jāņa trešā grāmata.

Ka brāļus būs mīļi uzņemt, 1; un no ļaunas priekšzīmes sargāties, 9.

1. Tas vecākais Gajum, tam mīļotam, ko es patiesībā mīlēju.  (Ap.darb 19.29.) Rom 16.23. 1Pēt 5.1. 2Jāņ 1.

2. Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājās, un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājās.  Tit 1.13.

3. Jo es ļoti esmu priecājies, kad tie brāļi nāca un apliecināja tavu patiesību, tā kā tu iekš patiesības staigā.  Dāv.dz 26.3. 2Jāņ 4.

4. Man lielāka prieka nav, nekā kad dzirdu savus bērnus staigājam iekš patiesības.  1Tes 3.9. Filem 10.

5. Mīļais, tu dari pēc ticības, ko tu dari pie brāļiem, un vēl tiem no svešuma atnākušiem,

6. Kas ir devuši liecību par tavu mīlestību draudzes priekšā; un tu labi darīsi, kad tu tos izvadīsi, tā kā pieklājās Dieva priekšā.  1Tes 2.12. Tit 3.13.

7. Jo tie Viņa vārda dēļ ir izgājuši, neko no pagāniem neņemdami.  Mat 10.8. 1Kor 9.12.

8. Tad nu mums pienākas tos tādus uzņemt, ka mēs paliekam par darba biedriem pie patiesības.  Mat 10.40. Rom 16.2.

9. Es draudzei esmu rakstījis; bet Diotrefs, kas grib būt starp tiem augstākais, mūs nepieņem.

10. Tādēļ, kad es nākšu, tad es viņa darbus pieminēšu, ko viņš dara, ar ļauniem vārdiem pret mums aprunādams; un ar to nebūdams mierā viņš pats brāļus neuzņem un aizliedz arī tiem, kas to grib darīt, un tos izmet no draudzes.  p.5.

11. Mīļais, nedzenies ļaunam pakaļ, bet labam; kas labu dara, tas ir no Dieva, bet kas ļaunu dara, tas Dievu nav redzējis.  Dāv.dz 37.27. Rom 12.9. 1Pēt 3.11.13. 1Jāņ 2.29.

12. Demeterim liecība top dota no visiem un no pašas patiesības, un mēs arīdzan liecību dodam, un jūs zināt, ka mūsu liecība ir patiesīga.  Jāņ 21.24. 1Tim 3.7.

13. Man daudz būtu ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu;  Jer 36.18. 2Kor 3.3. 2Jāņ 12.

14. Bet es ceru drīz tevi redzēt, tad mēs muti pret muti runāsim. Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus pa vārdam.  Jāņ 15.13-15. 20.19. 1Pēt 5.14.