Ceturtā Mozus grāmata. ← 12. nodaļa. →
Mirjame un Ārons pretojās Mozum, 1; Mirjame ar spitālību sodīta, 10.
1. Tad Mirjame un Ārons runāja pret Mozu etiopiešu sievas dēļ ko viņš bija ņēmis, jo viņš vienu etiopieti bija ņēmis par sievu, un tie sacīja:
2. Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis? Un Tas Kungs to dzirdēja.
3. Bet tas vīrs Mozus bija ļoti lēnprātīgs, vairāk nekā visi cilvēki virs zemes.
4. Tad Tas Kungs piepeši runāja uz Mozu un uz Āronu un uz Mirjami: nāciet ārā jūs trīs pie saiešanas telts; un tie trīs nāca ārā.
5. Tad Tas Kungs nonāca padebeša stabā un stāvēja saiešanas telts durvīs; un viņš sauca Āronu un Mirjami, un tie abi nāca ārā.
6. Un Viņš sacīja: klausiet jel Manu vārdu! Ja jūsu starpā viens pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam parādos parādīšanā, caur sapni Es ar viņu runāju.
7. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticīgs. Ebr 3.2.
8. Muti pret muti Es ar viņu runāju un ne caur tumšiem vārdiem, bet redzēdams viņš redz Tā Kunga vaigu; kādēļ tad jūs neesat bijušies runāt pret Manu kalpu, pret Mozu? 2Moz 33.11. 5Moz 34.10.
9. Un Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem, un Viņš aizgāja.
10. Un padebesis atstājās no telts virsas, un redzi, Mirjame bija spitālīga kā sniegs, un Ārons uzlūkoja Mirjami, un redzi, tā bija spitālīga.
11. Tad Ārons sacīja uz Mozu: lūdzams, mans kungs, nepielīdzini mums grēkus, ar ko mēs ģeķīgi esam darījuši un ar ko esam apgrēkojušies.
12. Lai viņa nav kā tas, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam puse no miesas jau saēsta.
13. Tad Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: Ak Dievs, lūdzams, dziedini jel viņu!
14. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tā septiņas dienas nekaunētos? Lai tā septiņas dienas ārā aiz lēģera top ieslēgta un pēc tam lai tā atkal top pieņemta. 3Moz 13.46.
15. Tad Mirjame tapa ieslēgta ārā aiz lēģera septiņas dienas, un tie ļaudis negāja tālāk, kamēr Mirjame atkal tapa pieņemta.
16. Bet pēc tam tie ļaudis cēlās no Hacerotas un apmetās Pārana tuksnesī.