Ceturtā Mozus grāmata. ← 33. nodaļa. →
Israēla bērnu ceļi un lēģeru vietas, 1; Tas Kungs pavēl Kanaāniešus izdzīt, 50.
1. Šie ir Israēla bērnu ceļa gājumi, kā viņi no Ēģiptes zemes ir izgājuši pēc saviem pulkiem caur Mozu un Āronu.
2. Un Mozus uz Tā Kunga vārdu aprakstīja viņu iziešanu pēc viņu ceļa gājumiem, un šie ir viņu ceļa gājumi, viņiem izejot. 5Moz 12.37.
3. Tie izgāja no Raamzes pirmā mēnesī piecpadsmitā dienā; pirmā mēnesī, otrā Pashā svētku dienā Israēla bērni izgāja caur augstu roku priekš visu ēģiptiešu acīm.
4. Un ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs viņu starpā bija sitis; Tas Kungs arī viņu dievus bija sodījis.
5. Un Israēla bērni izgāja no Raamzes un apmetās Sukotā.
6. Un izgāja no Sukota un apmetās Etamā, kas ir tuksneša galā. 2Moz 13.20.
7. Un tie izgāja no Etama un griezās uz Pi Hahirota ieleju, kas ir pret Baāl Cefonu un apmetās pret Migdolu. 2Moz 14.2.
8. Un izgāja no PiHahirotas un gāja vidū caur jūru uz tuksnesi un staigāja treju dienu gājumus Etama tuksnesī un apmetās Mārā. 2Moz 15.22.23.
9. Un izgāja no Māras un nāca uz Elimu, un Elimā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palma koki, un tie tur apmetās. 2Moz 15.27.
10. Un izgāja no Elima un apmetās pie niedru jūras.
11. Un izgāja no niedru jūras un apmetās Sina tuksnesī. 2Moz 16.1.
12. Un izgāja no Sina tuksneša un apmetās Dofkā.
13. Un izgāja no Dofkas un apmetās Ālušā.
14. Un izgāja no Ālušas un apmetās Refidimā, bet tur nebija ūdens tiem ļaudīm ko dzert. 2Moz 17.1.
15. Un tie izgāja no Refidimas un apmetās Sinaī tuksnesī. 2Moz 19.1.
16. Un izgāja no Sinaī tuksneša un apmetās pie tiem kārības kapiem. 11.34.35.
17. Un izgāja no tiem kārības kapiem un apmetās Hacerotā.
18. Un izgāja no Hacerotas un apmetās Ritmā.
19. Un izgāja no Ritmas un apmetās RimonParecā.
20. Un izgāja no RimonParecas un apmetās Libnā.
21. Un izgāja no Libnas un apmetās Rissā.
22. Un izgāja no Rissas un apmetās Kehelatā.
23. Un izgāja no Kehelatas un apmetās pie Šafera kalna.
24. Un izgāja no Šafera kalna un apmetās Haradā.
25. Un izgāja no Haradas un apmetās Makhelotā.
26. Un izgāja no Makhelotas un apmetās Tahātā.
27. Un izgāja no Tahātas un apmetās Tarahā.
28. Un izgāja no Tarahas un apmetās Mitkā.
29. Un izgāja no Mitkas un apmetās Hašmonā.
30. Un izgāja no Hašmonas un apmetās Moserotā. 5Moz 10.6.
31. Un izgāja no Moserotas un apmetās BeneJaākanā.
32. Un izgāza no BeneJaākanas un apmetās Horhagidgadā.
33. Un izgāja no Horhagidgadas un apmetās Jotbatā.
34. Un izgāja no Jotbatas un apmetās Abronā.
35. Un izgāja no Abronas un apmetās Ecion-Gaberā.
36. Un izgāja no Ecion-Gaberas un apmetās Cin tuksnesī, tas ir Kādešā. 20.1.
37. Un izgāja no Kādešas un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā. 20.22.
38. Tad Ārons, tas priesteris, gāja uz Hora kalnu pēc Tā Kunga vārda un tur nomira četrdesmitā gadā pēc tam, kad Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes zemes, piektā mēnesī, pirmā mēneša dienā. 20.25. 5Moz 32.50.
39. Bet Ārons bija simts divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš nomira uz Hora kalna.
40. Tad tas Kanaānietis, ķēniņš Arads, kas dienvidu pusē dzīvoja Kanaāna zemē, dzirdēja Israēla bērnus nākam. 21.1.
41. Un tie izgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā. 21.4.
42. Un izgāja no Calmonas un apmetās Pūnonā.
43. Un izgāja no Pūnonas un apmetās Obotā. 21.10.
44. Un izgāja no Obotas un apmetās pie Ijim Abarima uz Moaba robežām.
45. Un izgāja no Ijim un apmetās Dibon-Gadā.
46. Un izgāja no Dibon-Gadas un apmetās Almon-Diblataīmā.
47. Un izgāja no Almon-Diblataīmas un apmetās Abarim kalnos pret Nebo.
48. Un izgāja no Abarim-kalniem un apmetās Moaba klajumos pie Jordānes pret Jēriku.
49. Un apmetās pie Jordānes no Bet-Ješimotam līdz Abel-Šitimai Moaba klajumos. 25.1. Joz 2.1.
50. Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jordānes pret Jēriku, sacīdams:
51. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jordāni uz Kanaāna zemi, 25.17. 5Moz 7.2. Joz 11.11.
52. Tad jums būs izdzīt savā priekšā visus zemes iedzīvotājus un izdeldēt visus viņu elku tēlus un izdeldēt visas viņu lietās bildes un nopostīt visus viņu elku kalnus. 5Moz 7.2.3.
53. Un jums to zemi būs ieņemt un tanī dzīvot, jo Es jums to zemi esmu devis iemantot.
54. Un jums to zemi būs dalīt caur meslošanu pēc savām ciltīm; tai, kam daudz ļaužu, lai dod lielāku daļu, un tai, kam maz ļaužu, mazāku daļu, - kā ikvienai meslošana izkrīt, to lai tā dabū, - jums to zemi būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm. 23.54. Joz 14.2.
55. Bet ja jūs tos zemes iedzīvotājus neizdzīsiet savā priekšā, tad notiks, kurus jūs no tiem atlicināsiet, tie jums taps par ērkšķiem jūsu acīs un par dzeloni jūsu sānos, un jūs spaidīs tai zemē, kur jūs dzīvojat. Joz 23.13. Soģ 2.3.
56. Un notiks, kā Es viņiem domāju darīt, tā Es jums darīšu.