Piektā Mozus grāmata. ← 18. nodaļa. →
Par priesteriem un Levītiem, 1, par elkadievību, 3; pravietis kā Mozus top solīts, 15.
1. Priesteriem, Levītiem, visai Levija ciltij lai nav nedz daļas nedz mantības līdz ar Israēli; lai tie ēd no Tā Kunga uguns upuriem un no Viņa mantas daļas. 1Kor 9.13.
2. Un mantības lai tiem nav savu brāļu vidū, Tas Kungs ir viņu mantība, itin kā Viņš uz tiem runājis. 10.9. 4Moz 18.20. Eceh 44.28.
3. Šī nu lai ir tā priesteru tiesa no tiem ļaudīm, no tiem, kas kādu upuri upurē, lai tas ir vērsis vai avs; priesterim lai dod pleci, abus žokļus un kuņģi.
4. Savas labības, sava vīna un savas eļļas pirmajus, un pirmajus no savu avju cirpšanas tev būs viņam dot.
5. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņu ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai tas stāv un kalpo Tā Kunga vārdam, viņš un viņa dēli visu mūžu.
6. Un ja kāds Levīts nāk no kādiem Israēla vārtiem, kur viņš piemīt, un nāk, tā kā viņa dvēselei tīk, uz to vietu, ko Tas Kungs izredzēs,
7. Un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, vārdā, kā visi viņa brāļi, tie Levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv,
8. Tad lai tie ēd līdzīgu daļu, pāri par viņu ienākumu no tēvu puses.
9. Kad tu nāc tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad tev nebūs mācīties darīt pēc šo pagānu negantībām. 13.31. 3Moz 18.26.
10. Lai tavā starpā netop atrasts, kas savam dēlam vai savai meitai liek iet caur uguni, neviens zīlnieks, ne burvis, ne pūšļotājs, ne riebējs, 3Moz 18.21. 20.27. 1Sam 28.7. Jes 8.19.
11. Ne vārdotājs, ne pareģis, ne pesteļu(burvestību) cienītājs, nedz miroņu vaicātājs.
12. Jo visi, kas to dara, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā.
13. Bezvainīgam tev būs būt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
14. Jo šās tautas, ko tu izdzīsi, cienī burvjus un zīlniekus, bet tev tā neklājās; tev Tas Kungs, tavs Dievs, tā nav devis.
15. Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, - tam jums būs klausīt. Jāņ 1.46.6.14. Ap.darb 3.22.7.37.
16. Pēc visa tā, ko tu esi lūdzies no Tā Kunga, sava Dieva, Horebā, sapulces dienā, sacīdams: es vairs negribu dzirdēt Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu. 5.25. 2Moz 20.19. Ebr 12.19.
17. Tad Tas Kungs uz mani sacīja: tas ir labi, ko tie runājuši.
18. Es tiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savu vārdu viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu. Jāņ 4.25.
19. Un ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.
20. Bet tas pravietis, kas iedrošinājās runāt Manā Vārdā, ko Es tam neesmu pavēlējis runāt, vai ja tas citu dievu vārdā runās, šim pravietim būs mirt. 13.5. Jer 14.14.15. 28.9.
21. Ja tu tad savā sirdī sacīsi: kā lai pazīstam to vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? -
22. Kad tas pravietis Tā Kunga Vārdā runās, un tas vārds nenotiek un nenāk, - tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs nav runājis, tas pravietis to ir aplam runājis, tāpēc nebīsties no viņa.