Sv. Apustuļu darbi. ← 1. nodaļa. →

Kristus Saviem mācekļiem apsola Svēto Garu; uzbrauc debesīs, 9; Mattīs top iecelts par apustuli, 15.

1. Tos pirmos stāstus es gan esmu stāstījis par visu, mans Teofil, ko Jēzus ir iesācis darīt un mācīt,  Lūk 1.1-3. 24.19. (Ezr 7.10.).

2. Līdz dienai, kad Viņš tapa uzņemts un apustuļiem, ko Viņš izredzējis, pavēles bija devis caur Svēto Garu.  p.9.Mark 3.13.14. Lūk 24.44. Jāņ 20.21.

3. Tiem Viņš arīdzan pēc Savas ciešanas caur daudz skaidrām zīmēm Pats dzīvs bija parādījies, no tiem četrdesmit dienas redzēts un uz tiem runādams par Dieva valstības lietām.  10.40. Jāņ 20.20.27.30. Mark 4.11.

4. Un kad Viņš tos bija sapulcinājis, tad Viņš tiem pavēlēja, neatstāties no Jeruzālemes, bet gaidīt uz Tā Tēva apsolīšanu, ko jūs no Manis esat dzirdējuši (tā Viņš sacīja);  Lūk 24.49. Jāņ 15.26.

5. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu ne ilgi pēc šīm dienām.  2.1. 11.16. 19.4. Mat 3.11.

6. Tad nu tie, kas bija kopā nākuši, Viņam vaicāja sacīdami: “Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēla valstību?”  Lūk 19.11. 24.21.(Mat 24.3.).

7. Bet Viņš uz tiem sacīja: “Jums nepieklājās zināt tos laikus jeb brīžus, ko Tas Tēvs Savā paša varā nolicis.  Mat 24.36. 1Tes 5.1.

8. Bet jūs dabūsiet spēku, kad Tas Svētais Gars pār jums būs nācis, un būsiet Mani liecinieki tā Jeruzālemē, kā arī visā Jūdu zemē un Samarijā un līdz pat pasaules galam.”  5.32. 8.1.5.14. Lūk 24.47. Mat 10.5.

9. Un to sacījis, Viņš tiem redzot tapa uzcelts, un viens padebesis To uzņēma no viņu acīm.  Mark 16.19. Lūk 24.51.

10. Un kad tie skatījās uz debesīm, Viņam uzkāpjot, redzi, tad divi vīri pie tiem stāvēja baltās drēbēs,  Jāņ 20.12. (Dan 9.21.).

11. Un sacīja: “Jūs Galileju vīri, ko jūs stāvat skatīdamies uz debesīm! Šis Jēzus, kas ir uzņemts no jums uz debesīm, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs uzkāpjam.”  Lūk 21.27. Parād 1.7. Zaha 14.4.

12. Tad tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, kas top saukts Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes vienu sabata gājumu.  p.4. Lūk 24.50. (2Moz 16.29.).

13. Un tur nonākuši tie uzkāpa augšistabā; tur bija sapulcēti Pēteris un Jēkabs, un Jānis un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Zelotes un Jūda, Jēkaba brālis.  9.37. (Mark 14.15) Mat 10.2.

14. Šie visi vienprātīgi pastāvēja iekš lūgšanas un pielūgšanas līdz ar tām sievām un ar Viņa brāļiem.  2.1. Mat 12.46. 27.55. Jāņ 7.5.

15. Un tanīs dienās Pēteris cēlās starp mācekļiem un sacīja, (un tur bija kopā līdz simts divdesmit dvēselēm):  Parād 3.4.

16. “Vīri, brāļi, tiem rakstiem bija tapt piepildītiem, ko Tas Svētais Gars ir papriekš sacījis caur Dāvida muti par Jūdasu, kas bija ceļa vadonis tiem, kas Jēzu saņēma.  28.25. Mat 18.7. Jāņ 13.18. 18.3. Mark 12.36. Dāv.dz 41.69.109.

17. Jo tas bija pieskaitīts pie mums un līdz ar mums dabūjis šo pašu kalpošanas amatu.  Lūk 6.16. Jāņ 6.70. (Mat 19.28.).

18. Tad nu šis tīrumu ir mantojis no tās netaisnās algas, un uz vaigu nokritis, tas vidū uz pusēm sprādzis un visas viņa iekšas ir izgāzušās.  Mat 27.3-10. 2Pēt 2.13.15. 2Laik 25.12. 2Sam 20.10.

19. Un tas visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, ir tapis zināms, kā arī tas tīrums viņu valodā ir nosaukts: Hakeldama, tas ir asins tīrums.

20. Jo Dāvida dziesmu grāmatā ir rakstīts: viņu māja lai paliek par postažu, un lai neviens tur nedzīvo, un lai cits dabū viņa uzrauga amatu.  Dāv.dz 69.26. 109.8.

21. Tāpēc nu pieklājās, ka no tiem vīriem, kas ar mums kopā bijuši pa visu to laiku, kad Tas Kungs Jēzus pie mums ir iegājis un izgājis,  Jāņ 15.27.

22. Iesākot no Jāņa kristības līdz dienai, kad Viņš no mums ir uzņemts debesīs, ka viens no šiem top par Viņa augšāmcelšanās liecinieku līdz ar mums.”  1.2. 10.37-41.

23. Un tie stādīja divus priekšā, Jāzepu, kas top saukts Barsaba, ar pavārdu Justs, un Mattīsu.

24. Un Dievu pielūguši tie sacīja: “Kungs, Tu visu siržu manītājs, rādi no šiem diviem vienu, ko Tu izredzējis,  15.8. Jāņ 21.17. Parād 2.23.

25. Kas var dalību dabūt pie šās kalpošanas un pie šī apustuļu amata, no kā Jūdas ir atstājies, noiedams savā vietā.”  p.17.

26. Un tie meslojās, un mesli krita uz Mattīsu, un tas tiem vienpadsmit tapa pieskaitīts.  Sak 16.33. (9.15. 26.16. Gal 1.1.).