Sv. Apustuļu darbi. ← 11. nodaļa. →
Pēteris aizbildinājās, kādēļ viņš pagāniem Dieva vārdu sludinājis, 1; Barnaba top sūtīts uz Antiohiju, 22; tur ticīgos sāk saukt par kristīgiem, 26; Agabs pasludina nākamus bada laikus, 27.
1. Un apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši. 8.14. 9.31. Efe 3.1.
2. Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad apgraizītie ar to strīdējās, 10.45.
3. Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.” 10.28.
4. Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
5. “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis. 10.9.
6. To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
7. Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.”
8. Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.”
9. Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.”
10. Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
11. Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
12. Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
13. Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
14. Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.” 10.6. 16.30.31.
15. Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums. 10.44. 19.2.6.
16. Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.” 1.5.
17. Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?” 10.15.47. 15.9.
18. Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.” 5.31. 15.7. 21.20.
19. Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stefana dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.
20. Un viņu starpā bija kādi Kiprieši un Kirenieši, kas nākuši uz Antiohiju arī uz Grieķiem runāja, evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
21. Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga. 2.47. Lūk 1.66. (Jāņ 12.38.).
22. Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antiohijai. 9.27.
23. Šis nonācis un to Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dibena apņemtos pie Tā Kunga palikt. 13.43.
24. Jo viņš bija labs vīrs un Svētā Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests, 5.14. 6.5. 14.1.
25. Un Barnaba izgāja uz Tarsu, Saulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antiohiju. p.19. 9.27.30. Gal 2.11.
26. Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antiohijā mācekļus sāka saukt par kristīgiem. 26.28. (24.5.) 1Pēt 4.16.
27. Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju. 13.1. Efe 4.11. 1Kor 12.29.
28. Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur To Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius. 17.6. 21.10. Lūk 2.1.
29. Un mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
30. To tie arī darīja, un vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Saula roku. 12.25. 14.23.