Sv. Apustuļu darbi. ← 5. nodaļa. →
Ananija un Sapfira, viņa sieva, melo Svētam Garam, un mirst piepeši, 5; daudz brīnumu notiek caur apustuļiem, 12; tādēļ tie top cietumā mesti, 17; bet caur eņģeli izpestīti, 19; atkal vesti tiesas priekšā, 26; apliecina pastāvīgi Jēzu, 29; un top šausti, 34.
1. Un viens vīrs, ar vārdu Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu mantību,
2. Un atrāva ko no tās maksas ar sievas ziņu; un kādu daļu atnesis, to nolika pie apustuļu kājām. p.8.9. 4.35. Joz 7.
3. Bet Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans tavu sirdi ir piepildījis, tam Svētam Garam melot un no tā tīruma maksas ko atraut? Lūk 22.3. Jāņ 8.44.
4. Vai tas tavs būdams nevarēja tavs palikt? Arī pārdots tas bija tavā vaļā; kāpēc tad tu tādu lietu savā sirdī esi iedomājies? Tu neesi cilvēkiem melojis, bet Dievam.” 1Tes 4.8. 2Kor 13.3.
5. Un šos vārdus dzirdējis, Ananija krita pie zemes un nomira; un lielas bailes uzgāja visiem, kas to dzirdēja. p.11. Eceh 11.13. 1Pēt 4.17.
6. Un jaunekļi cēlušies to apkopa un iznesa un apraka. 8.2. 3Moz 10.5.
7. Un notikās pēc kādām trim stundām, tad viņa sieva arīdzan iegāja, nezinādama, kas bija noticis.
8. Bet Pēteris tai atbildēja: “Saki man, vai jūs to tīrumu tik dārgi esat pārdevuši?” Un tā sacīja: “Tiešām, tik dārgi.” Joz 7.19.
9. Un Pēteris uz to sacīja: “Kāpēc tad jūs savā starpā esat norunājuši Tā Kunga Garu kārdināt? Redzi, to kājas, kas tavu vīru aprakuši, ir priekš durvīm un tevi iznesīs.” 2Ķēn 6.32.
10. Un tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un jaunekļi iekšā nākuši to atrada mirušu un to iznesa un apraka pie viņas vīra. p.6.
11. Un lielas bailes uzgāja visai draudzei un visiem, kas to dzirdēja. p.5. 19.17. Lūk 7.16. 12.5. Ebr 12.28.
12. Un caur apustuļu rokām daudz zīmes un brīnumi notika starp ļaudīm, un visi bija vienprātīgi Salamana priekšnamā. 3.11. 4.30. 14.3. 2Kor 12.12. Jāņ 10.23.
13. Bet no citiem neviens nedrīkstēja viņiem pieķerties, bet ļaudis tos augsti cienīja. 4.1.2.
14. Un vēl vairāk tapa pielikti, kas Tam Kungam ticēja, pulks vīru un sievu, 2.47. 11.21.24. Jes 56.3.
15. Tā ka arī neveselie tapa izvesti uz ielām un gultās un nestuvēm likti, lai, Pēterim nākot, jel viņa ēna kādus no tiem apēnotu. 19.11.12. Jāņ 14.12. Mark 2.4.
16. Un arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzālemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tapa dziedināti. 8.7.
17. Bet augstais priesteris cēlās un visi, kas pie tā bija (saduceju biedrība), un tapa bardzības pilni, 4.1.6.
18. Un pielika apustuļiem rokas un tos iemeta pilsētas cietumā. 4.3.
19. Bet Tā Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis un tos izveda un sacīja: 12.7.
20. “Ejat, un Dieva namā stāvēdami, runājiet uz tiem ļaudīm visus šās dzīvības vārdus.” p.32. 13.26. Jāņ 6.68. 17.3.
21. Bet to dzirdējuši, tie iegāja it agri Dieva namā un mācīja. Bet augstais priesteris un tie, kas līdz ar viņu, nāca un sasauca augsto tiesu un visus Israēla bērnu vecajus un sūtīja uz cietumu, tos atvest. p.17. 4.5.
22. Bet sulaiņi tur nogājuši tos neatrada cietumā un atnākuši to pasludināja
23. Sacīdami: “Mēs cietumu gan atradām it cieti aizslēgtu un sargus ārā stāvošus priekš durvīm, bet atvēruši mēs iekšā neatradām neviena.”
24. Kad nu priesteris un Dieva nama virsnieks un augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tad tie par to iztrūcinājās, kas tas esot. 4.1.6.
25. Un tur viens nāca un tiem pasludināja sacīdams: “Redzi, tie vīri, ko jūs esat likuši cietumā, stāv Dieva namā un māca ļaudis.” p.20.
26. Tad virsnieks ar sulaiņiem nogāja un tos atveda, bet ne ar varu, (jo tie bijās no ļaudīm, ka ar akmeņiem netaptu nomētāti). 4.21. Mat 21.26.
27. Un tos atveduši, tie tos stādīja augstās tiesas priekšā, un augstais priesteris tiem vaicāja
28. Sacīdams: “Vai mēs pavēlēdami jums neesam pavēlējuši, nemācīt iekš šī Vārda? Un redzi, jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat pār mums vest šī Cilvēka asinis.” p.14. 4.18. 24.14. Jāņ 11.47. Mat 27.25.
29. Bet Pēteris un apustuļi atbildēja un sacīja: “Dievam būs vairāk klausīt nekā cilvēkiem. 4.19.
30. Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nokāvuši, To piekārdami pie koka. 3.13. 10.39.40.
31. Šo Dievs caur Savu labo roku ir paaugstinājis par Lielkungu un Pestītāju, Israēlim dot atgriešanos un grēku piedošanu. 2.33.36. 3.26. 10.42. 11.18. 2Tim 2.25.
32. Un mēs esam Viņa liecinieki šinīs lietās, un arī Tas Svētais Gars, ko Dievs tiem devis, kas Viņam paklausa.” p.20. 10.39. Jāņ 15.26.27.
33. Bet kad viņi to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī, un tie viņus meklēja nokaut. 7.54. Ebr 4.12.
34. Bet viens no augstās tiesas, farizejs, ar vārdu Gamaliēls, bauslības mācītājs, no visiem ļaudīm godā turēts, pacēlās un pavēlēja, tos apustuļus maķenīt izvest, 4.15. 22.3.
35. Un sacīja uz viņiem: “Jūs Israēla vīri, apdomājaties labi par šiem cilvēkiem, ko jūs gribat darīt. 4.16.
36. Jo priekš šīm dienām Teudas cēlās sacīdams, ka viņš kas esot; tam cilvēku pulks pie četrsimt pieķērās. Tas ir nokauts, un visi, kas tam paklausīja, ir izklīdināti un iznīcināti. 8.9. (21.38.).
37. Pēc šā cēlās Jūda, tas Galilejs, tai rakstīšanas laikā un novērsa daudz ļaužu sev pakaļ; šis arīdzan ir nomaitāts, un visi, cik viņam paklausīja, izklīdināti. Lūk 2.2.
38. Tādēļ es jums tagad saku: atstājaties no šiem cilvēkiem un liekat tos mierā. Jo ja šis padoms jeb šis darbs ir no cilvēkiem, tad tas iznīks; Jāņ 9.30.
39. Bet ja tas ir no Dieva, tad jūs to nevarēsiet iznīcināt; un ka vēl jūs netopat atrasti karotāji pret Dievu.” Ījab 9.4. Sak 21.30. Jes 8.10.
40. Un viņi tam paklausīja un apustuļus iesauca, tos šauta un tiem pavēlēja, nerunāt iekš Jēzus Vārda, un tos atlaida. 4.17.18. 22.19.
41. Tad nu tie līksmodamies aizgāja no augstās tiesas, ka tie bija cienīgi turēti, Viņa Vārda dēļ kaunu ciest; Mat 5.10.12. 1Pēt 4.13.
42. Un nemitējās ikdienas Dieva namā un mājās mācīt un Jēzu Kristu priecīgi pasludināt. 20.20. Mark 16.15.