141. dziesma. Dāvida dziesmu grāmata

Lūgšana pēc glābšanas.

1. Dāvida dziesma. Kungs, Tevi es piesaucu, steidzies pie manis, klausies uz manu balsi, kad es Tevi piesaucu. 22.20.

2. Lai mana lūgšana Tavā priekšā top cienīta kā kvēpināmais upuris, manu roku pacelšana kā vakara upuris. 119.48. 2Moz 29.38. 30.7.8. Parād 5.8.

3. Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas.

4. Nedod manai sirdij griezties uz ļaunu, bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem. 119.36.

5. Lai taisnais mani sit, tā būs žēlastība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz manu galvu, tam lai mana galva neliedzās; bet es vienmēr lūdzu pret viņu ļauniem darbiem. Sak 27.6.

6. No akmens kalniem viņu soģi lai top nogāzti; tad dzirdēs manus vārdus, ka tie mīlīgi. 1Sam 24.

7. Kā zemi uzplēš un uzar, tā mūsu kauli ir izkaisīti līdz pašam kapam. 53.6. 1Sam 22.16.

8. Bet uz Tevi, Kungs, Dievs, manas acis raugās, uz Tevi paļaujos, neatstum manu dvēseli. 123.2.

9. Pasargi mani no tā valga, ko tie man ir izmetuši, un no ļauna darītāju slazdiem. 140.0.

10. Bezdievīgie kritīs savos tīklos, kamēr es iešu garām. 7.16. 9.16.