142. dziesma. Dāvida dziesmu grāmata

Dāvida lūgšana pēc glābšanas.

1. Dāvida pamācība; lūgšana, kad viņš bija alā. Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, es lūdzu To Kungu ar savu balsi. 32.1. 1Sam 22.24.

2. Es izgāžu savu žēlošanos Viņa priekšā, es izstāstu Viņa priekšā savas bēdas. 102.1.

3. Kad mans gars iztrūcināts, tad Tu zini manu ceļu; tie man liek valgus ceļā, kur es eju. 119.110. 143.8.

4. Skaties pa labo roku un redzi, tur nav neviena, kas mani grib pazīt: es nekur nevaru izbēgt, neviens nebēdā par manu dvēseli. 109.31.

5. Tevi es piesaucu, Kungs; es saku: Tu esi mana cerība, mana daļa dzīvo zemē. 16.5. 116.9.

6. Ņem vērā manu kliegšanu, jo es esmu ļoti nonīcis; izglāb mani no maniem vajātājiem, jo tie man ir visai vareni.

7. Izved manu dvēseli no cietuma, ka es pateicos Tavam vārdam; par mani gavilēs taisnie, kad Tu man labu darīsi. 143.11.