Dāvida dziesmu grāmata ← 18. dziesma. →
Pateicība Dievam glābējam.
1. Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums. 2Sam 22.1.
2. Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs. 71.3.4. 1Moz 15.1. 5Moz 32.4. 1Sam 2.1.10. 22.4. Jes 33.16.
3. Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4. Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja. 55.5. 5Moz 13.13. Ap.darb 2.24.
5. Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. 116.3. Sak 14.27.
6. Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs. 11.4.
7. Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās. 68.9.
8. Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās. 2Moz 19.18.24.17.
9. Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām. 144.5.
10. Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem. 99.1. Eceh 1.4.
11. Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši. 5Moz 4.11. Ījab 36.29. Jes 50.3. Habak 3.4.
12. No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem. 2Moz 9.23.
13. Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14. Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja. 144.6.
15. Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas. 74.1. Ījab 4.9. Jes 50.2.3.
16. Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem. 57.4. 144.7. 32.6.
17. Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es. 69.15.
18. Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19. Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani. 18.37. 31.9. 91.15. 2Sam 15.26.
20. Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod. 7.9. Ījab 22.30.
21. Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22. Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis. 5Moz 17.19. 1Ķēn 14.8. 15.5.
23. Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem. 15.2. 51.7.
24. Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm. 18.21.
25. Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26. Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini). 3Moz 26.23. 2Sam 22.27.
27. Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo. Ījab 22.29. 1Pēt 5.5.
28. Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību. 97.11. Ījab 29.3.
29. Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem. 60.14.
30. Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas. 5Moz 12.7. 18.3. 32.4.
31. Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs? 1Sam 2.2.
32. Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus. 18.40.
33. Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā. 61.3. Habak 3.19.
34. Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus. 144.1.
35. Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina. 71.19.
36. Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši. Sak 4.12.
37. Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38. Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām. 110.1.
39. Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas. 1Sam 2.4.
40. Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu. 2Moz 23.27.
41. Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild. 1Sam 28.6. Ījab 27.9.
42. Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām. 2Ķēn 13.7. Jes 10.6.
43. Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos. Jes 65.1.
44. Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45. Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46. Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47. Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48. Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem. 18.18.
49. Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam, 57.10. Soģ 5.3. Rom 15.9.
50. Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi. 89.5. 2Sam 7.12.