Dāvida dziesmu grāmata ← 49. dziesma. →

Mācība un iepriecināšana pret bezdievīgo ļaužu laimi.

1. Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

2. Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

3. Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

4. Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.  78.2. 4Moz 12.8.

5. Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?  27.1.

6. Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.  52.9. Sak 11.28.

7. Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,  3Moz 25.48.

8. (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi,)  Mat 16.26.

9. Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

10. Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.  Māc 2.16.18.

11. Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

12. Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.  Māc 3.19. 2Pēt 2.12.

13. Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela.)  Ījab 21.33.

14. Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt.  49.12. Jes 66.24.

15. Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.)  73.24. 1Moz 5.24. 1Ķēn 19.4. Hoz 13.14.

16. Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

17. Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.  Māc 5.13.14. 1Tim 6.7.

18. Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.  10.3.6.

19. Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.  36.10. 58.9.

20. Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.  49.13.