Dāvida dziesmu grāmata ← 50. dziesma. →

Par īstenu Dieva kalpošanu.

1. Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.  1Laik 17.5. 26.1. 113.3. Joz 22.22.

2. No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.  Raud 2.15. Jes 2.3. 60.2.3.

3. Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.  96.13. 1Ķēn 19.11.12.

4. Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.  5Moz 32.36.

5. Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.  2Moz 24.8. Mat 24.30.31.

6. Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)  1Moz 18.25. Jāņ 5.22.27.

7. Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.  28.1. 2Moz 20.2. Nehem 9.26.27.

8. Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.  Jer 7.22.

9. No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

10. Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

11. Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

12. Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.  21.1. 2Moz 19.5. 1Kor 10.25.

13. Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

14. Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.  61.9. 69.31.32. Ebr 13.15.16.

15. Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.  (1Sam 15.22.) 91.15.

16. Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.  Rom 2.17.

17. Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?  1Ķēn 14.9. Sak 3.11. 5.12. 12.1.

18. Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.  1Pēt 4.4. Efe 5.11.

19. Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

20. Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

21. To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.  Jes 42.14.

22. Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.  5Moz 32.39.

23. Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.  Lūk 1.77.