Saturs

Grāmata Ebrejiem. 9. nodaļa.

Vecās un jaunās derības dzīvoklis, 1; vecās un jaunās derības asinis, 11.

1. Tad nu gan arī pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums.  7.16. 8.5.6.9. Gal 4.3.

2. Jo Dieva telts bija uzcelta: priekšējā bija lukturis un galds un Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta - svētā vieta.  2Moz 25.23.30. 29.30.

3. Bet aiz otra priekškaramā auta dzīvoklis, kas top saukts - vissvētākā vieta;  2Moz 26.31.33.36.

4. Tur bija kvēpināmais zelta altāris un derības šķirsts, vispāri pārvilkts ar zeltu, kurā zelta trauciņš ar debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un derības galdiņi.  2Moz 16.33. 25.10. 30.34-36. 4Moz 17.10. (1Ķēn 8.9.).

5. Un virsū pār to godības ķerubi, kas derības šķirsta vāku apēnoja: par to tagad nav jārunā īpaši.  5.11. 2Moz 25.17. 26.34. Eceh 10.4.

6. Kad nu šās lietas tā sataisītas, tad priesteri gan allažiņ ieiet dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami,  8.4. 4Moz 18.7.

7. Bet otrā augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un ļaužu noziegumiem;  p.18.22. 7.27.

8. Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr dzīvokļa priekšēja daļa pastāv;  p.24.25. 3.7. 10.19. Jes 25.7.

9. Tā ir tagadēju laiku līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc zināmas sirds,  10.1.2.

10. Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz laikam, kad viss labāki tiks pārtaisīts.  p.13. 6.2. 7.18.19. 13.9. 2Moz 29.4. 3Moz 10.9. 11.25. 14.8. 15.21. 23.27. 4Moz 6.3. 8.7.21. 1Pēt 3.21.

11. Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu - tas ir, ne no šīs radības, -  p.24. 3.1. 8.2. 10.1. Ap.darb 7.48.

12. Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu.  p.26. 13.20. 3Moz 16.3. Ījab 33.24. Jes 45.17.

13. Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību;  p.19. 10.4. 3Moz 16.14.15. 4Moz 19.

14. Cik vairāk Kristus asinis, kas caur mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu zināmu sirdi no nedzīviem darbiem, kalpot Tam dzīvam Dievam?  6.1. 7.16. 10.2.22. 3Moz 22.19.20. 1Kor 15.45. 1Tes 1.9. 1Pēt 1.19.

15. Un tādēļ Viņš ir jaunās derības (testamenta) vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no pārkāpšanām, kas bija apakš pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū apsolīto mūžīgo mantību.  7.22. 8.8. Ap.darb 26.18. Rom 3.25. 4.13.

16. Jo kur ir iestādījums(testaments), tur tam iestādītajam vajag būt mirušam.  Gal 3.15.

17. Jo iestādījums (testaments) ir stiprs, kad tas iestādītājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.

18. Tāpēc arī tā pirmā derība nav iecelta bez asinīm.

19. Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu to grāmatu kā arī visus ļaudis,  2Moz 24.3-8. (3Moz 14.4.).

20. Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis.  2Moz 24.8. Zaha 9.14. (Mat 26.28.).

21. Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm.  3Moz 8.10.15.19. (2Moz 29.21.).

22. Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana.  3Moz 17.11. Efe 1.7.

23. Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.  p.9. 8.5.

24. Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētā vietā, caur ko tā patiesā top zīmēta, bet pašās debesīs, ka Tas tagad parādītos priekš Dieva vaiga par mums;  p.11. 4.14. 7.25.26.

25. Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm.  p.7.8. 10.3.

26. Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri.  p.12. 1.2. 1Kor 10.11.

27. Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tā tiesa:  1Moz 3.19. Ījab 30.23. 2Kor 5.10.

28. Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu.  10.12. Jes 53.12. Mat 26.28. Rom 5.6. 6.10. 1Tes 1.10.