Sv. apustuļa Pāvila grāmata Efesiešiem. ← 1. nodaļa. →

Pateicība par Tā Kunga bagāto žēlastību, 1; lūgšana, lai Dievs Savus ļaudis arvien vēl apgaismo un svētī, 16; Kristus draudzes galva, 20.

1. Pāvils, caur Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, svētiem, kas ir Efesū un ir ticīgi iekš Kristus Jēzus:  Ap.darb 19. 1Kor 1.1.2. Kol 1.1.2.

2. Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.  Rom 1.7. Filip 1.2.

3. Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs ir svētījis ar visādu garīgu svētību iekš debešķīgām dāvanām caur Kristu;  p.17. 2.6. 3.14. 2Kor 1.3. Gal 3.14. 1Pēt 1.3.

4. Tā kā Viņš mūs iekš Tā izredzējis priekš pasaules radīšanas, ka mēs būtu svēti un bezvainīgi Viņa priekšā iekš mīlestības;  3.11. Kol 1.22. 1Pēt 1.20.

5. Tas mums papriekš ir nodomājis bērnu tiesu caur Jēzu Kristu pie Sevis paša pēc Sava prāta labpatikšanas,  2.4. Rom 8.29.

6. Par slavu Savai godājamai žēlastībai, caur ko Viņš mūs ir darījis patīkamus iekš Tā Mīļotā.  Mat 3.17. Kol 1.13.

7. Iekš Tā mums ir atpestīšana caur Viņa asinīm, grēku piedošana, pēc Viņa bagātās žēlastības  2.7. Rom 9.23. Kol 1.14. Ebr 9.12.

8. Ko Viņš mums papilnam parādījis iekš visas gudrības un saprašanas.  p.17. Kol 1.9.

9. Un pēc Savas labpatikšanas Viņš mums ir darījis zināmu Sava prāta noslēpumu, ko Viņš apņēmies Pats pie Sevis,  3.9.

10. Visu valdīt uz laiku piepildīšanu, ka visas lietas iekš Kristus kā apakš vienas galvas taptu savienotas, gan tās debesīs, gan tās virs zemes,  Gal 4.4. Kol 1.20. Parād 5.13.

11. Iekš Viņa, caur ko mēs arīdzan tapuši mantinieki, izredzēti pēc Viņa apņemšanās, kas visas lietas spēcīgi padara pēc Sava prāta padoma;  p.18. 5Moz 4.20. 32.9. Rom 8.28.29.

12. Ka Viņa godībai būtu par slavu mēs, kas papriekš uz Kristu cerējuši.  p.6. Jes 43.7.21. Ap.darb 26.6.7.

13. Caur To arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, iekš Viņa arī jūs pie ticības nākuši, esat apzieģelēti ar apsolīšanas Svēto Garu,  2.17. 4.30. 2Kor 1.22. 5.5. 6.7. Kol 1.5.6.

14. Kas ir mūsu mantošanas ķīla, ka Viņš pestīs Savus ļaudis Savai godībai par slavu.  2Kor 5.5. Tit 2.14. 1Pēt 2.9.

15. Tādēļ arīdzan, kad dzirdēju par jūsu ticību iekš Tā Kunga Jēzus un par mīlestību uz visiem svētiem,  Rom 1.8. Kol 1.4.

16. Tad es nemitējos par jums pateikties, jūs pieminēdams savās lūgšanās,  Rom 1.9. Filip 1.3. Kol 1.9.

17. Ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, Tas godības Tēvs, jums dotu gudrības un parādīšanas Garu iekš Viņa atzīšanas,  p.3. Rom 6.4. 1Kor 2.10. 11.3.

18. Apgaismotas prāta acis, ka jūs varat atzīt, kāda ir Viņa aicināšanas cerība, un cik bagāta Viņa mantojama godība pie svētiem,  Dāv.dz 19.9. Mat 13.15. Kol 1.12. 1Pēt 1.3.4.

19. Un kāds Viņa spēka pārlieku augstais lielums pie mums, kas ticam, pēc Viņa varenā un spēcīgā darba,  2.5. 3.7.20. Kol 2.12.

20. Ko Tas padarījis iekš Kristus, Viņu uzmodinādams no miroņiem, un Viņu sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs,  Dāv.dz 110.1. 1Pēt 3.22.

21. Pāri par ikkatru virsniecību un valdību un spēku un kundzību un ikkatru vārdu, kas top dēvēts ne vien šinī laikā bet arī nākamā.  1Kor 3.22. Kol 2.10.

22. Un Tas ir padevis visas lietas apakš Viņa kājām, un Viņu visās lietās devis par galvu draudzei,  5.23. Dāv.dz 8.7.8. Kol 1.18.

23. Kas ir Viņa miesa un Tā pilnums, kas visur visu piepilda.  3.19. 4.10.12. 1Kor 12.27. Kol 1.19. 2.9.