Ezras grāmata. ← 8. nodaļa. →
Ezra pārnāk Jeruzālemē.
1. Šie nu ir viņu cilts virsnieki ar savu radu rakstu, kas ar mani (no Bābeles) aizgāja, kad Bābeles ķēniņš Artakserksus valdīja:
2. No Pinehas bērniem: Geršoms; no Ītamara bērniem: Daniēls; no Dāvida bērniem: Hattušs;
3. No Šekanijas bērniem, (no Paroša bērniem): Zaharija, un ar viņu simts un piecdesmit no vīriešu kārtas skaitīti;
4. No PahatMoaba bērniem: Elioēnajs, Zerahijas dēls, un ar viņu divsimt no vīriešu kārtas;
5. No Šehanijas bērniem: Jahaziēla dēls, un ar viņu trīssimt no vīriešu kārtas;
6. Un no Adina bērniem: Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu piecdesmit no vīriešu kārtas;
7. Un no Elama bērniem: Ješaja, Atalijas dēls, un ar viņu septiņdesmit no vīriešu kārtas;
8. Un no Šefatijas bērniem: Zebadija, Mihaēļa dēls, un ar viņu astoņdesmit no vīriešu kārtas;
9. No Joaba bērniem: Obadija, Jehiēla dēls, un ar viņu divsimt un astoņpadsmit no vīriešu kārtas;
10. Un no Šelomita bērniem: Josifija dēls, un ar viņu simts un sešdesmit no vīriešu kārtas;
11. Un no Bebajus bērniem: Zaharija, Bebajus dēls, un ar viņu divdesmit un astoņi no vīriešu kārtas;
12. Un no Azgada bērniem: Johanans, Hakatana dēls, un ar viņu simts un desmit no vīriešu kārtas;
13. Un no Adonikama pēdējiem bērniem, kam šie vārdi: Elifelets, Jeīels un Šemaja, un ar tiem sešdesmit no vīriešu kārtas;
14. Un no Bigvaja bērniem: Utajs un Zabuds, un ar tiem septiņdesmit no vīriešu kārtas.
15. Un es tos sapulcēju pie tās upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas. Tad es lūkoju uz tiem ļaudīm un priesteriem un neatradu neviena no Levija bērniem.
16. Tad es sūtīju tos virsniekus, Eliēzeru un Ariēlu un Šemaju un Elnatanu un Jaribu un Elnatanu un Nātanu un Zahariju un Mešulamu, un tos mācītājus Jojaribu un Elnatanu,
17. Un sūtīju tos ar pavēli pie virsnieka Idus uz Kasifju. Un es liku tos vārdus viņu mute, ko tiem bija runāt uz Idu un viņa brāļiem, Dieva nama kalpotājiem Kasifjā, mums atvest kalpus priekš mūsu Dieva nama.
18. Un tā, kā mūsu Dieva labā roka bija pār mums, tie mums atveda IžZekelu (kādu sapratīgu vīru) no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, bērniem, un Šerebiju ar viņa dēliem un viņa brāļiem, astoņpadsmit,
19. Un Hašabiju un arī Ješaju no Merarus bērniem, ar viņa brāļiem un ar viņa dēliem, divdesmit,
20. Un no tiem Dieva nama kalpotājiem, ko Dāvids un tie lielkungi bija pielikuši kalpot Levītiem, divsimt un divdesmit, kas visi ar vārdu tika nosaukti.
21. Tad es tur izsaucu gavēni pie Ahavas upes, ka mums bija pazemoties priekš sava Dieva vaiga un no Viņa meklēt labu ceļu sev un saviem bērniem un visām savām mantām.
22. Jo man bija kauns, no ķēniņa lūgties karaspēku un jātniekus, kas mums palīdzētu ceļā pret ienaidniekiem. Jo mēs uz ķēniņu bijām runājuši sacīdami: mūsu Dieva roka ir pār visiem, kas Viņu meklē, tiem par labu, bet Viņa spēks un bardzība pret visiem, kas no Viņa atkāpjas.
23. Tā mēs gavējām un lūdzām savu Dievu, un Viņš mūs paklausīja.
24. Un es atšķīru divpadsmit no priestera virsniekiem, Šerebiju, Hašabiju, un desmit no viņu brāļiem līdz ar viņiem.
25. Un es tiem iesvēru to sudrabu un zeltu un tos traukus par cilājamo upuri mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padoma devēji un viņa lielkungi un viss Israēls, cik atradās, bija dāvinājuši.
26. Es tad viņiem rokā iesvēru sešsimt piecdesmit talentus sudraba un simts talentus sudraba trauku un simts talentus zelta,
27. Un divdesmit zelta biķerus, tūkstoš drakmu vērtībā, un divus vara traukus no spoža laba vara, skaistus kā no zelta.
28. Un es uz tiem sacīju: jūs esat svēti Tam Kungam, un tie trauki ir svēti līdz ar to sudrabu un zeltu, kas ir labprātības dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam.
29. Esiet modrīgi un glabājiet to, kamēr jūs to iesverat priesteru un Levītu virsniekiem un Israēla cilts virsniekiem Jeruzālemē Dieva nama kambaros.
30. Tad tie priesteri un Levīti ņēma to iesvērto zeltu un sudrabu un tos traukus, tos nest uz Jeruzālemi uz mūsu Dieva namu.
31. Un mēs aizgājām no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitā dienā, iedami uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija pār mums un mūs izglāba no ienaidnieku rokas, un no tiem, kas ceļā uz mums glūnēja.
32. Un mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas.
33. Un ceturtā dienā mēs iesvērām to sudrabu un zeltu un tos traukus mūsu Dieva namā Ūrijas dēlam, priesterim Meremotam rokā, un līdz ar viņu Eleazaram, Pinehasa dēlam, un līdz ar viņiem Jozabadam, Ješua dēlam, un Noadijam, Binnujus dēlam, Levītiem,
34. Pēc skaita un svara no visa, un viss tas svars tai laikā tapa uzrakstīts.
35. Un to aizvesto bērni, kas no cietuma bija pārnākuši, upurēja dedzināmos upurus Israēla Dievam, divpadsmit vēršus priekš visa Israēla, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņas avis, divpadsmit āžus par grēku upuri, visu par dedzināmo upuri Tam Kungam. 6.17.
36. Un tie atdeva ķēniņa pavēles ķēniņa zemes valdītājiem un zemes soģiem viņpus upes. Un šie aizstāvēja tos ļaudis un Dieva namu.