Saturs

Ījaba grāmata. 13. nodaļa.

Ījabs vēl aizbildinājās.

1. Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.

2. Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.

3. Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.  23.3. 16.21.

4. Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.  16.2.

5. Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.  Sak 17.28.

6. Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.

7. Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?

8. Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?

9. Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?

10. Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.

11. Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?

12. Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.

13. Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.

14. Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?

15. Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.

16. Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.

17. Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.

18. Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.  31.35.

19. Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.  9.3.

20. Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.

21. Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.  9.34. 33.7.

22. Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.  14.15. 33.5.

23. Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.

24. Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?  19.11. 33.10.

25. Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.  14.1-3.

26. Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.  Dāv.dz 25.7. Jer 31.19.

27. Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -  14.16.18.7.33.11. Dāv.dz 105.18.

28. Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.  4.19.