Ījaba grāmata. ← 20. nodaļa. →

Cofars māca, ka bezdievīgu laime nepastāv.

1. Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:  11.1.

2. Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.

3. Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.  24.25.

4. Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,

5. Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?  Dāv.dz 37.35.36.

6. Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,  Dan 4.8.

7. Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?

8. Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.  Dāv.dz 73.20. Jes 29.7.

9. Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.  Dāv.dz 37.10.

10. Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.  27.14. Dāv.dz 109.13.

11. Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.

12. Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,  Sak 9.17.

13. Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:

14. Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.  5Moz 32.33.

15. Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.

16. Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.

17. Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.  29.6.

18. Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.  5Moz 28.30-33.

19. Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.  Jes 5.8.

20. Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.  27.19.

21. Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.

22. Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.  20.19.

23. Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.  Dāv.dz 11.6.

24. Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.

25. Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.

26. Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.

27. Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.  16.18.

28. Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.

29. Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.  18.21.27.13.