Saturs

Ījaba grāmata. 22. nodaļa.

Elifas rāj Ījabu, lai atgriežas.

1. Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

2. Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.  35.7. Sak 9.12. Lūk 17.10.

3. Vai tas Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?

4. Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?

5. Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?

6. Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.  24.7. 2Moz 22.26. Eceh 18.7.16.

7. Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.  Jes 58.7.

8. Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.

9. Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.  31.16.

10. Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.  18.8-11.

11. Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?  18.5-18. 27.20. Dāv.dz 32.6.

12. Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!  16.19.

13. Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?  24.15. Dāv.dz 10.11.

14. Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.

15. Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,  1Moz 6.3.5. Efe 2.2.

16. Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.  15.32. Māc 7.17.

17. Kas uz stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko Visuvarenais tiem varētu darīt?  21.14.

18. Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.  21.16.

19. Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:  Dāv.dz 107.42. 52.8.

20. Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.

21. Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.

22. Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.  Eceh 3.10.

23. Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.  8.5. 11.14.

24. Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,  28.16. 1Ķēn 9.28.

25. Tad Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.

26. Tad tu par Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.  11.15. Dāv.dz 37.4.

27. Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.  Dāv.dz 50.14.

28. Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.  Dāv.dz 20.5.

29. Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.  Sak 29.23. Mat 23.12. Lūk 18.13.14.

30. Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.  42.7.8. 1Moz 18.24. Dāv.dz 18.21.