Saturs

Ījaba grāmata. 24. nodaļa.

Par Dieva apslēpto, tomēr taisno valdīšanu, kad Viņš dievbijīgiem sūta nelaimi, bezdievīgiem laimi.

1. Kāpēc Visuvarenais nav nolicis tiesas laikus, un kāpēc tie, kas Viņu pazīst, neredz Viņa dienas?

2. Robežas pārceļ, ganāmu pulku laupa un gana.  5Moz 27.17.

3. Bāriņu ēzeli aizdzen un atraitnes govi ķīlā.  5Moz 24.6.12.

4. Nabagus grūž no ceļa un bēdu ļaudīm zemē visiem jāapslēpjās.  Amos 8.4.

5. Redzi, kā mežu ēzeļi tuksnesī tie iziet pie sava darba, agri celdamies pēc maizes, tuksnesis tiem ir barība priekš bērniem.

6. Tīrumā tie sev pļauj lopu ēdamo, un nolasa atlikas bezdievīgā vīna dārzā.

7. Kaili tie guļ bez drēbēm, apsega tiem nav pret aukstumu.  22.6.31.19.

8. Tie mirkst no lietus uz kalniem, un bez patvēruma būdami tie apkampj klintis.

9. Bāriņu rauj no krūtīm un ņem no nabaga ķīlas.  2Ķēn 4.1.

10. Kaili tie iet bez drēbēm, un izsalkuši tie nes kūlīšus.  Jēk 5.4.

11. Šiem eļļa jāizspiež starp viņu mūriem, vīna spaids tiem jāmin un jāslāpst.  31.39. 5Moz 25.4.

12. Pilsētās ļaudis nopūšās un ievainoto dvēsele kliedz; un taču Dievs to grēku nesoda.  1Moz 4.10. Sak 29.2.

13. Tie ir gaismas pretinieki, Viņa ceļus tie nepazīst un nepaliek uz Viņa tekām.

14. Gaismai austot slepkava ceļas, nokauj nabagu un bēdīgu, un naktī tas top par zagli.  Dāv.dz 104.22.23.

15. Un laulības pārkāpēja acs gaida krēslību un saka: Neviena acs mani nepazīs; un apslēpj savu vaigu ar apsegu.  22.13. Jes 29.15.

16. Tie tumsā ielaužās namos, dienas laikā slēpjās, no gaismas nekā negrib zināt.  Jāņ 3.20.

17. Jo visiem šiem tumša nakts ir par dienu, jo nakts briesmas tiem ir pazīstamas.

18. Ātri tas nozūd pa ūdens virsu, viņa ežas ir nolādētas virs zemes, tas vairs nestaigās uz savu vīna dārzu.  1Moz 49.4.

19. Bula laiks un karstums aizņem sniega ūdeni, tāpat elle tos, kas grēkojuši.  21.13. 2Sam 14.14.

20. Pats mātes klēpis viņu aizmirst, tas ir gardums tārpiem, tas netop vairs pieminēts, netaisnība top salauzta kā sapuvis koks;  19.10.

21. Jo viņš aplaupīja neauglīgo, kas nedzemdē, un nedarīja nekā laba atraitnei.

22. Bet Dievs arī uztur varas darītājus ar savu spēku; vēl ceļas kas vairs neticēja, ka dzīvos.

23. Viņš tiem dod drošību un stiprumu, un Viņa acis skatās uz viņu ceļiem.

24. Tie ir augsti cēlušies, un mazs brīdis, tad to vairs nav; tie apgulstās, tiek savākti kā visi citi, un top nopļauti kā vārpas.  Dāv.dz 37.36.

25. Vai tas tā nav? Kas mani darīs par melkuli un manu valodu pierādīs par tukšu?  9.24. 20.3.