Ījaba grāmata. ← 26. nodaļa. →

Ījabs slavē Dieva godību labāki nekā Bildads.

1. Un Ījabs atbildēja un sacīja:

2. Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!  13.7.

3. Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!

4. Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?

5. Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.  22.16. Dāv.dz 18.5. 24.2. 1Pēt 3.19.

6. Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega.  Dāv.dz 88.12. Sak 15.11.

7. Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.  38.6.

8. Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.  Dāv.dz 104.3. Sak 30.4.

9. Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.  Jes 66.1.

10. Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.  38.10.11. Dāv.dz 104.9. Sak 8.27-29.

11. Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.  2Sam 22.8.

12. Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.  Jes 51.15. Jer 31.35.

13. Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.  Jes 27.1.

14. Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkonu varētu dzirdēt (un saprast)?  4.12. 1Kor 13.9.