Saturs

Ījaba grāmata. 28. nodaļa.

Tā īsta gudrība ir tikai pie Dieva.

1. Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.

2. Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.  5Moz 8.9.

3. Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.  28.11.

4. Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.

5. No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.

6. Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.

7. Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.

8. Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.  41.25.

9. Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;

10. Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;

11. Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.

12. Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?

13. Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.  Dāv.dz 27.13.

14. Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.

15. Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.  Sak 3.14. 8.9.

16. To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.  22.24.

17. To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.

18. Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.  Raud 4.7. Mat 13.45.

19. Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.  Parād 21.20.

20. Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?

21. Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.

22. Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.

23. Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.  Sak v.2.6. Jēk 1.5.

24. Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.

25. Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,  38.10.

26. Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,

27. Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,  Sak 3.19. 8.10.

28. Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.  Dāv.dz 111.10. Sak 1.7. 2.5. 9.10. (19.23.).