Ījaba grāmata. ← 39. nodaļa. →
Dievs savu godību rāda ir pie meža zvēriem.
1. Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu? Dāv.dz 29.9.
2. Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3. Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4. Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5. Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6. Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli? 5Moz 29.23.
7. Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8. Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9. Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles? Jes 34.7.
10. Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās? Jes 28.24.
11. Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12. Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13. Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14. Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15. Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16. Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17. Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas. 17.4.
18. Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19. Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20. Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21. Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22. Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23. Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24. Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25. Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26. Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27. Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā? Sak v.31.19. Jer 49.16.
28. Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29. No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30. Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir. Habak 1.8. Mat 24.8. Lūk 17.37.