Saturs

Sv. apustuļa Jēkaba grāmata. 4. nodaļa.

Ļauna iekārošana visu grēku iesākums, 1; par visādiem kristīgiem tikumiem, 7.

1. No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?  Rom 7.23. 1Pēt 2.11.

2. Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iedabūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet,  Mat 7.7.

3. Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt.  Dāv.dz 66.18.

4. Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.  Jer 3.1. Mat 6.24. 12.39. 1Jāņ 2.15.

5. Jeb vai jums šķiet, ka Raksts velti saka: Tam Garam, kas iekš mums mājo, gribās(ilgojās) pret To (ar) skaudību? (Ar skaudību alkst Gars, kuru Viņš ir devis, lai dzīvotu mūsos.)  Gal 5.17.20. (4Moz 23.19. 1Kor 6.19. 2Kor 6.16.).

6. Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (Raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.  Sak 3.34. 29.23. 1Pēt 5.5.

7. Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums.  1Pēt 5.6.8.9.

8. Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie!  1.8. 3.17. Dāv.dz 26.6. Jes 1.15.16. Zaha 1.3. 38.10. 1Tim 2.8. 1Pēt 1.22. Ebr 11.6.

9. Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību.  5.1. Ījab 30.31.

10. Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.  Mat 18.4. 1Pēt 5.6.

11. Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs.  1.22. 2.8. 2Moz 20.16. Mat 7.1. 1Pēt 2.1.

12. Viens vienīgs ir Tas, bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā?  Rom 14.4.

13. Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;

14. Un nezināt, kas rītu notiks, - jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst.  Ījab 7.7. Dāv.dz 144.4. Sak 27.1.

15. Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.  Ap.darb 18.21. 1Kor 4.19.

16. Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna.  1Kor 1.31.

17. Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku.  Lūk 12.47.