Pravietis Jeremija. ← 36. nodaļa. →
Jeremijas raksti sagriezti un sadedzināti, bet pēc Dieva pavēles no jauna uzrakstīti.
1. Un Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā notika uz Jeremiju šis vārds no Tā Kunga: 35.1.
2. Ņem sev grāmatu un raksti tanī visus vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis par Israēli un par Jūdu un par visām tautām, kamēr Es uz tevi esmu runājis, no Josijas dienām līdz šai dienai. 1.2. 30.2.
3. Varbūt ka Jūda nams liks vērā visu to ļaunumu, ko Es tiem domāju darīt, ka ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es piedošu viņu noziegumus un viņu grēkus. 18.8. 26.3.
4. Tad Jeremija aicināja Bāruhu, Nerijas dēlu, un Bāruhs rakstīja no Jeremijas mutes grāmatā visus Tā Kunga vārdus, ko viņš uz to bija runājis. 32.12.
5. Un Jeremija pavēlēja Bāruham un sacīja: es topu aizturēts, ka nevaru iet Tā Kunga namā.
6. Tad ej tu un lasi no tās grāmatas, ko tu no manas mutes esi rakstījis, Tā Kunga vārdus priekš to ļaužu ausīm Tā Kunga namā gavēņa dienā, arī priekš visas Jūda cilts ausīm, kas atnāk no savām pilsētām, tev tos būs lasīt. 36.9.
7. Varbūt ka tie zemē metīsies un pielūgs Tā Kunga priekšā un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa, jo tā dusmība un bardzība ir liela, ko Tas Kungs ir runājis pret šiem ļaudīm. 36.3. 2Ķēn 22.13.
8. Un Bāruhs, Nerijas dēls, darīja, tā kā pravietis Jeremija viņam bija pavēlējis, un lasīja no tās grāmatas Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā.
9. Un notikās Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, piektā gadā, devītā mēnesī, tad izsauca gavēni Tā Kunga priekšā visiem ļaudīm Jeruzālemē un visiem ļaudīm, kas no Jūda pilsētām nāca uz Jeruzālemi. Joēl 1.14.
10. Tad Bāruhs no tās grāmatas lasīja priekš visu ļaužu ausīm Jeremijas vārdus Tā Kunga namā, rakstītāja Ģemarijas, Šafana dēla, kambarī, augšējā pagalmā, pie Tā Kunga nama jauniem vārtiem. 26.10. 35.2. 2Ķēn 22.3. (15.35.).
11. Kad nu Mihaja, Ģemarijas dēls, Šafana dēla dēls, no tās grāmatas dzirdēja visus Tā Kunga vārdus,
12. Tad viņš nogāja ķēniņa namā, rakstītāja kambarī, un redzi, tur sēdēja visi lielkungi, rakstītājs Elišāms un Delaja, Šemajas dēls, un Elnatans, Ahbora dēls, un Ģemarija, Šafana dēls, un Cedeķija, Hananijas dēls, un visi lielkungi. 26.22.
13. Un Mihaja tiem teica visus tos vārdus, ko bija dzirdējis Bāruhu no tās grāmatas lasam priekš ļaužu ausīm.
14. Tad visi tie lielkungi sūtīja pie Bāruha Jehūdi, Netanijas dēlu, kas bija Kušijas dēla Šelamijas dēls, un sacīja: to grāmatu, no kuras tu esi lasījis priekš ļaužu ausīm, ņem savā rokā un nāc. Tā Bāruhs, Nerijas dēls, ņēma to grāmatu savā rokā un gāja pie tiem.
15. Un tie uz viņu sacīja: apsēdies un lasi to priekš mūsu ausīm. Un Bāruhs lasīja priekš viņu ausīm. 2Ķēn 22.10.
16. Un kad tie visus tos vārdus dzirdēja, tad cits uz citu bailīgi skatījās, un tie sacīja uz Bāruhu: tiešām, visi šie vārdi mums jāsaka ķēniņam.
17. Un tie Bāruhu vaicāja un sacīja: teic mums jel, kā tu visus šos vārdus no viņa mutes esi rakstījis?
18. Un Bāruhs uz tiem sacīja: viņš visus šos vārdus no savas mutes uz mani teica, un es tos ar tinti rakstīju grāmatā. 3Jāņ 13.
19. Tad tie lielkungi sacīja uz Bāruhu: ej un paslēpies, tu un Jeremija, un lai neviens nezin, kur jūs esat.
20. Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet to grāmatu tie nolika rakstītāja Elišāma kambarī, un teica priekš ķēniņa ausīm visus šos vārdus. 36.12.
21. Tad ķēniņš sūtīja Jehūdi pēc tās grāmatas, un tas to ņēma no rakstītāja Elišāma kambara, un Jehūdis lasīja priekš ķēniņa ausīm un priekš visu lielkungu ausīm, kas pie ķēniņa stāvēja. 36.14.
22. Bet ķēniņš sēdēja ziemas namā devītā mēnesī, un viņa priekšā uguns kurējās. Amos 3.15.
23. Un kad Jehūdis trīs vai četrus gabalus bija lasījis, tad viņš to sagrieza ar spalvas nazi un iemeta ugunī ugunskurā, tiekams visa grāmata sadega tai ugunī, kas bija ugunskurā.
24. Un tie neizbijās nedz saplēsa savas drēbes, ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas bija dzirdējuši visus šos vārdus. 2Ķēn 22.11.
25. Un lai gan Elnatans un Delaja un Ģemarija ķēniņu lūdza, to grāmatu nesadedzināt, viņš tos neklausīja.
26. Un ķēniņš pavēlēja Jerahmeēlim, Hammeleha dēlam, un Serajam, Asriēļa dēlam, un Šelamijam, Abdeēļa dēlam, sagrābt rakstītāju Bāruhu un pravieti Jeremiju, bet Tas Kungs tos bija apslēpis. 36.19. 38.6.
27. Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju, kad ķēniņš to grāmatu un tos vārdus bija sadedzinājis, ko Bāruhs no Jeremijas mutes bija sarakstījis, sacīdams: 36.4. 45.1.
28. “Ņem sev atkal citu grāmatu un raksti tanī visus tos pašus vārdus, kas stāvēja tai pirmā grāmatā, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, sadedzinājis. 2Moz 34.1.
29. Un saki par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: tā saka Tas Kungs: tu šo grāmatu esi sadedzinājis un sacījis: Kāpēc tu tanī esi rakstījis un sacījis: Bābeles ķēniņš nācin nāks un samaitās šo zemi un no tās izdeldēs cilvēkus un lopus. 32.43.
30. Tāpēc Tas Kungs tā saka par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: viņam nebūs neviena, kas sēdēs uz Dāvida goda krēsla, un viņa līķis nomests gulēs dienas karstumā un nakts aukstumā. 13.13. 15.3. 22.19.
31. Un Es pie viņa un pie viņa dzimuma un pie viņa kalpiem piemeklēšu viņa noziegumu, un vedīšu pār tiem un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār visiem Jūda vīriem visu to ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši.” 35.17.
32. Un Jeremija ņēma citu grāmatu un to deva rakstītājam Bāruham, Nerijas dēlam, un tas no Jeremijas mutes tanī rakstīja visus tās grāmatas vārdus, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, bija sadedzinājis ar uguni, un pie tiem vēl tapa pielikti daudz tādi pat vārdi.