Pravietis Jesaja. ← 26. nodaļa. →

Par paļaušanos uz Dievu un augšāmcelšanos.

1. Tai dienā šo dziesmu dziedās Jūda zemē: mums ir stipra pilsēta, pestīšanu Viņš mums ceļ par mūri un par stipru pili.  33.20. 60.18. Dāv.dz 46.5. 48.9. 87.1.

2. Atveriet vārtus, lai taisni ļaudis ieiet, kas ticību tur.  Dāv.dz 118.19. Habak 2.4.

3. Kam nešaubīgs prāts, tam Tu uzturi pastāvīgu mieru, jo uz Tevi viņš paļaujas.  27.5. Dāv.dz 34.4.

4. Paļaujaties uz To Kungu mūžīgi, jo Tas Kungs Dievs ir viens akmens kalns mūžīgi.  2Moz 3.14.15. 5Moz 32.4.

5. Jo Viņš nogāž, kas augstībā dzīvo, to augsto pili, to Viņš pazemo, to Viņš pazemo pie zemes, to Viņš met pīšļos.  25.2.

6. Kājas viņu samīs, zemu ļaužu kājas, nabagu pēdas,

7. Taisnam ceļš ir līdzens, taisnam teku Tu līdzini.  Dāv.dz 143.10. Sak 3.7-9. 14.2.

8. Uz Tevi, uz Tavas tiesāšanas ceļu mēs arī gaidām, Kungs; pēc Tava vārda un pēc Tavas piemiņas dvēsele kāro!  73.24.

9. Mana dvēsele ilgojās pēc Tevis naktī, un mans gars iekš manis agri Tevi meklē. Jo kad Tava sodība parādās virs zemes, tad pasaules iedzīvotāji mācās taisnību.  Dāv.dz 63.2. 113.55.

10. Kad bezdievīgam parāda žēlastību, tad viņš nemācās taisnību; viņš dara netaisnību taisnā zemē, jo viņš neredz Tā Kunga augstību.  30.10.

11. Kungs, Tava roka ir paaugstināta, to tie neredz; tie redzēs kaunēdamies to karstumu par Taviem ļaudīm, un uguns aprīs Tavus pretiniekus.

12. Kungs, Tu mums dosi mieru, jo visu mūsu darbu Tu mums esi padarījis.  26.3. Jāņ 15.5.

13. Kungs, mūsu Dievs, citi kungi bez Tevis pār mums valdījuši; bet caur Tevi vien mēs pieminam Tavu vārdu.  Dāv.dz 66.12.

14. Tie ir nomiruši un netaps dzīvi, tie ir ēnas un vairs necelsies; tā Tu tos esi piemeklējis un izdeldējis un visu viņu piemiņu iznīcinājis.

15. Tu, Kungs, esi vairojis tos ļaudis, vairojis tos ļaudis, parādījis savu godību, tālu aizcēlis visas zemes robežas.  9.3. 11.14. 54.2.

16. Kungs, bēdās tie Tevi meklē, kad Tu tos pārmāci, tad tie gauži lūdzās.  28.19. Jer 2.27. Hoz 5.15.

17. Tā kā grūtai sievai ir sāpes, kad viņai dzemdēšana uziet, un tā brēc savās raizēs, tā mēs bijām, Kungs, Tavā priekšā.  13.8. (66.9.) Jāņ 16.21.22. Parād 12.2.

18. Mēs bijām grūti, mēs bijām raizēs, bet dzemdējām tik vēju; mēs tai zemei nevarējām palīdzēt, un pasaules iedzīvotāji nedzima.  7.15.

19. Tavi mirušie dzīvos, mani miroņi celsies augšām. Uzmostaties un gavilējiet, jūs, kas pīšļos guliet; jo Tava rasa ir kā rasa uz zāli, un mirušos zeme izdos ārā.  Eceh 37.3.5. Dan 12.2.

20. Ejat, Mani ļaudis, ejat savos kambaros, un aizslēdzat savas durvis aiz sevis, paslēpjaties kādu mazu brīdi, kamēr tā dusmība pāriet.  57.2.(1Moz 7.16.).

21. Jo redzi, Tas Kungs izies no Savas vietas, piemeklēt netaisnību pie zemes iedzīvotājiem, un zeme atsegs savas asinis un neapklās vairs savus nokautos.  Ījab 16.18. Mih 1.3. Parād 6.10.